Pieaugošais antisemītisms Eiropā, kā arī fakts, ka pērn no Francijas vien vairāk nekā 7000 migrantu pārcēlušies uz Izraēlu, veicinājis viedokli, ka lielākā daļa ebreju Eiropu drīzumā varētu pamest, raksta "Bloomberg". Medijs gan skaidro, ka šāds viedoklis ir maldīgs.
Ebreju kopienu dziļi satrieca janvāra sākumā piedzīvotais teroristu uzbrukums "Charlie Hebdo" redakcijai un tam sekojošā košera veikala ķīlnieku krīze, kā arī asiņainais uzbrukums Kopenhāgenā. Daudziem no tās pārstāvjiem šo uzbrukumu laikā ienācis prātā pamest Eiropu. Tomēr līdz ar apsardzes pastiprināšanu pie ebreju skolām, sinagogām un kapsētām, kas vienlaikus nomierina, bet arī rada trauksmi, manāms, ka Eiropas pamešanu patiešām gatavi apsvērt vien ļoti neliels skaits, noskaidrojis medijs.
"Kad notika uzbrukumi, es nodomāju: 'Tas ir klāt - brīdis, no kura mēs visi baidījāmies', taču tad kaut kas manī notika. Atstāt manu dzīvi, manas mājas, manu zemi? Vienā mirklī tas šķita tik absurdi. Dziļi iekšā es esmu francūziete, un šie uzbrukumi man to parādīja ļoti skaidri," medijam stāsta kāda 40 gadus veca ebrejiete, kura ir arī trīs bērnu māmiņa.
Arī ebreji citās Eiropas valstīs norādījuši, ka viņu kulturālās, uzņēmējdarbības un sociālās saiknes ir stiprākas par bailēm no pieaugošā ekstrēmisma. Viņi nepiekrīt Izraēlas premjeram Benjaminam Netanjahu, kurš 15. februārī izsludināja gatavību liela skaita imigrantu uzņemšanai no Eiropas, jo "ebrejiem tur nav droši".
Tiesa, no Francijas vien pērn uz Izraēlu pārcēlušies aptuveni 7 200 ebreju jeb divreiz vairāk nekā pirms gada. Šis skaitlis veido aptuveni 1,5% no gandrīz 500 000 Francijā dzīvojošajiem ebrejiem. Tas ir liels emigrācijas apmērs, bet tomēr mazs cilvēku skaits, ja saprot, ka pārējie 98,5% vēlas palikt. Turklāt daudzi no migrantiem uz Izraēlu pārcēlušies ne antisemītisma, bet gan labāku dzīves apstākļu meklējumu dēļ, jo Francijā vērojama ekonomikas stagnācija.
Savukārt citās Eiropas valstīs uz Izraēlu izbraukušo skaits veido vēl mazāku procentu no kopējās ebreju komūnas. Piemēram, Lielbritāniju pērn pameta 627 cilvēki jeb 0,2%, Vāciju - 103 jeb 0,1%, savukārt no Eiropas aptuveni 1,1 miljona ebreju kopumā uz Izraēlu devušies vien ap 9000.
Tikmēr Vācijā pat vērojams pretējs efekts - Berlīnē iebraukuši daudz ebreju no bijušās Padomju Savienības bloka valstīm, kā arī pēdējos pārdesmit gados te uz dzīvi apmetušies ap 17 000 bijušo Izraēlas pilsoņu, no kuriem daudzu priekšteči dzīvojuši šeit pirms Otrā pasaules kara.
"Vienīgais cilvēks, kurš saka, ka ebrejiem jāpamet Eiropa, ir Netanjahu. Arī tad, ja es justos nedroši šeit - un es tā nedomāju - uzskatu, ka Izraēla būtu pēdējā vieta, kurp es dotos. Tur teroristu uzbrukumos tiek nogalināti vairāk ebreju nekā jebkur citur Eiropā," atklāj ASV dzimušais un šobrīd Berlīnē dzīvojošais 29 gadus vecais Viljams Glukrofts, kurš kādu laiku mitis arī Izraēlā.
Arī integrēšanās Izraēlas sabiedrībā nav vienkārša, atklāj jau sešās paaudzēs Elzasas novadā Francijā dzīvojošais Žaks Bohs. "Ar bailēm nepietiek. Ir jābūt ļoti stingrai ticībai, lai spētu pārcelties," viņš uzskata.
Lai gan drošība ir svarīgs aspekts, ilgtermiņa risinājums pret antisemītismu rodams kultūras integrācijā un izglītībā, "Bloomberg" skaidro Amsterdamā dzīvojošais Deivids Kets. Viņš pārstāv ebreju dzimtu, kura Nīderlandes galvaspilsētā dzīvo jau deviņās paaudzēs.
"Mūsu morālais pienākums pret jauniešiem ir arābu pasaulē dzimušo vecāku bērnus integrēt vietējā sabiedrībā. Tas nepieciešams, lai mēs visi spētu dzīvot kopā kā daļa no Nīderlandes sabiedrības," uzskata Kets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
