Ukrainas pilsētas Debaļceves ieņemšanā, no kuras Ukrainas spēki pēc smagām kaujām sāka atkāpties trešdien, piedalījušies profesionāli Krievijas karavīri, reportāžā Krievijas laikrakstam "Kommersant" raksta žurnālists Iļja Barabanovs.
"Karadarbības loģika pēdējos mēnešos ir pietiekami vienkārša: uz kaujas uzdevumiem no pašpasludinātajām republikām vai "atsevišķiem Luhanskas un Doņeckas apgabala rajoniem" (kā teikts Minskas vienošanās dokumentā) izbrauc tie, kas patiešām prot karot.
Viņi izpilda uzdevumu un atkāpjas, bet viņu ieņemtajās apdzīvotajās vietās komandantūrās un kontrolposteņos sagaidīt žurnālistus jau dodas vietējie zemessargi, kas ir gatavi pastāstīt par savu ogļrača pagātni. Kādā brīdī var patiešām nospriest, ka kaujai pret "huntu" cēlušies tikai vietējie, bet pēc tam kāds izpļāpājas," raksta Barabanovs.
"– Aiz tās kaudzes stāv burjati. – Kādi burjati? – Nu, Donbasa indiāņi," žurnālists apraksta sarunu ar kaujiniekiem pie Vuhļehirskas, no kurienes notika uzbrukums Debaļcevei. "Visi smaida, visi visu saprot," viņš turpina, rakstā liekot saprast, ka ar "burjatiem" un "Donbasa indiāņiem" kaujinieki apzīmē Krievijas karavīrus.
Pēdējās dienās, kad norisinājās galvenās kaujas, lai lieki neatklātu "burjatus", žurnālistiem piekļuve Vuhļehirskai maksimāli liegta, norāda Barabanovs. "Dažas dienas pēc uzbrukuma, kad Debaļcevi pilnīgi "iztīrīs", kontrolposteņos izliks ogļračus, bet žurnālistiem ceļš atkal būs atvērts," raksta žurnālists.
Viņš notiekošo Ukrainā ilustrē ar četriem Krievijas karavīriem, kas vēl pavisam nesen kopā dienēja motorizēto strēlnieku brigādē kādā Krievijas pilsētā. Tie ir – 20 gadus vecais Miša no Jekaterinburgas, 21 gadu vecais Ļoša no Mozdokas, 22 gadus vecais Artjoms no Slavjanska pie Kubaņas un 23 gadus vecais Dima no Vladikaukāza.
Nesen puiši sociālajos tīklos likuši kopīgas fotogrāfijas no militārajām mācībām un attēlus skaistās uniformās pie spoguļa.
"Bet pirms divām trim nedēļām viss mainījās, un, lūk, divi dienesta biedri bez atpazīšanas zīmēm apskaujas vienā no Horļivkas laukumiem, cits tajā pašā sociālajā tīklā izvieto fotogrāfiju, kur trīs jaunie cilvēki sēž uz bruņumašīnas kaut kur ceļā uz Debaļcevi. Trešā – kadrs ar ierakumā iesprūdušu DTR tanku – galveno apskates objektu pie sagrautās Vuhļehirskas," klāsta žurnālists.
Uz karu jaunieši nokļuvuši pēc 20. janvāra, kad Donbasā atsākās aktīva karadarbība. "Komandieri neiebilda, tieši pretēji, viņi to apsveica, pastāstot, kāpēc tieši tagad un tieši uz šīm vietām jābrauc aizstāvēt dzimtene," ironizē Barabanovs.
Uz Donbasu Krievijas karavīri devušies nevis veselās vienībās, bet grupiņās pa trim cilvēkiem – kaujas mašīnas ekipāža. Uz vietas karavīri sadalīti pa jau esošām DTR armijas vienībām. "Tagad, palikuši bez sakariem, viņi pie manis interesējas par savu draugu likteni," raksta žurnālists.
Gan Miša, gan Ļoša, gan Artjoms un Dima pirms aizbraukšanas parakstīja ziņojumu par atvaļināšanos, norāda Barabanovs. Ja kādam no viņiem "ļoti nepaveiksies", tad "nebūs paveicies brīvprātīgajam, kuram uz savas nāves brīdi ar armijas daļu un brigādi vairs nebūs nekāda sakara", apgalvo žurnālists, skaidrojot, ka arī Spānijas pilsoņu kara laikā PSRS brīvprātīgie uz turieni devušies, piemēram, ar citu valstu dokumentiem kabatā un izdomātiem vārdiem.
"Kāpēc Tev tas ir vajadzīgs," žurnālists jautājis vienam no krievu puišiem. "Mums paskaidroja, ka mēs palīdzēsim te apturēt karu," viņš atbildējis.
"Bet, sēžot uz bruņumašīnas, karu neapturēsi. Karu varēs apturēt tikai tad, ja visi nokāps no bruņas un atgriezīsies mājās, kaut tikai no kaimiņvalsts savā," nobeidz Barabanovs.
Autors teksta beigās precizē, ka viņam ir zināmi visu stāstā pieminēto personu pilni vārdi un uzvārdi, bet redakcija nolēmusi tos nepublicēt.
Par to, ka kaujas uzdevumus Ukrainā veikuši Krievijas karavīri, bet pēc tam to vietā kontrolpunktos nolikti vietējie zemessargi, stāstīja arī kāds Krievijas karavīrs intervijā "Spektr.lv", kas lasāma "Delfi".
Vēstīts, ka pēdējās nedēļas laikā notikušo kauju laikā pie Debaļceves, promaskaviskie kaujinieki lieguši pilsētā iekļūt arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem.
Kijeva un Rietumi Ukrainas konflikta laikā vairākkārt ir apsūdzējuši Maskavu, ka tā sūta ieročus un kaujiniekus uz Ukrainu. Par spīti virknei liecību, kas norāda uz Krievijas spēku un bruņojuma klātbūtni Ukrainas austrumos, Kremlis savu saistību ar karu noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
