Gambija pagājušajā nedēļā atzīmēja savus pirmos 50 neatkarības gadus. Tā neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1965. gada 18. februārī.
Arī Latvijas vēsture ir saistīta ar šo valstiņu Āfrikas kontinenta pašos rietumos. Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba vadīšanas laikā kopumā 10 gadus - no 1651. līdz 1661. gadam pārvaldīja Svētā Andreja salu Gambijas upes grīvā.
Uz salas tika uzbūvēts nocietināts tirdzniecības punkts - Jēkaba forts, kas uzskatāms par visredzamāko kurzemnieku atstāto liecību šajā pasaules malā. Šo gadu laikā tas gan ir vairākkārt nojaukts un pēcāk atkal atjaunots. Šobrīd no vairākkārt pārveidotās būves palikušas vairs tikai drupas.
Piedāvājam iepazīties ar dažiem mazāk zināmiem faktiem par Latvijā tomēr tik maz zināmo Gambiju:
- Gambija ir Āfrikas kontinenta mazākā valsts. Tā ir gandrīz sešas reizes mazāka par Latviju, bet tajā dzīvojošo cilvēku skaits ir ļoti līdzīgs - 1,8 miljoni.
- Kopš 1994. gada valsti pārvalda ekscentrisks prezidents Alhadži Jahja Džamehs (attēlā), kurš pie varas nāca militāra apvērsuma rezultātā. Džamehs pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka ir no dažādiem augiem radījis zāles pret AIDS. Viņa oficiāli pieņemtais tituls ir "šeihs profesors doktors prezidents".
- Latvijas iedzīvotāju atstātās pēdas Gambijā, lai kā arī mēs vēlētos tās izcelt, līdz mūsdienām ir burtiski pazudušas. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes koloniju pārņēma holandieši, vēl pēc trim gadiem - briti, tad francūži, tad atkal briti, bet jau pēc dažiem gadiem francūži viņiem Gambiju atņēma jau otro reizi. Strīds par kolonijas piederību ilga līdz 19. gadsimta vidum, kad tajā uz vairāk nekā 100 turpmākajiem gadiem nostiprinājās Lielbritānija.
- Gambijas galvaspilsēta ir Bandžula. Laikā, kad šīs teritorijas apsaimniekoja Kurzemes iecelts vietvaldis, latvieši to dēvēja par Bajonu. Šo tā laika ciemu pie Gambijas upes ietekas Atlantijas okeānā kurzemnieki neiekaroja, bet nopirka no karaļa Barra.
- Par spīti tam, ka teritorija daudzus gadsimtus bijusi dažādu Eiropas valstu kolonija, tikai aptuveni 1% iedzīvotāju nav afrikāņu izcelsmes. Plašāk pārstāvētie ir mandinku, fulas, volofu un džolas etnisko grupu pārstāvji.
- Par valsts lielāko industriju tiek uzskatīts tūrisms. Tiesa, galvenā auditorija ir eiropietes labākajos gados, kuras šeit piesaista plašā žigolo jeb privāto izklaidētāju izvēle.
- Kolonizācijas gadi nav atstājuši gana spēcīgu ietekmi arī reliģiskā ziņā - tikai 9% ir kristieši, bet aptuveni 90% - musulmaņi. Savukārt ap 1% valsts iedzīvotāju praktizē tradicionālās reliģijas.
- Izglītības līmenis niecīgajā Āfrikas valstī vērtējams kā zems. Tikai aptuveni 40% valsts iedzīvotāju prot lasīt un rakstīt.
- Lai gan maza, Gambija uzskatāma par zemesriekstu produktu lielvalsti. Tāpat tā eksportē zivis, kokvilnas kodaļas un citus lauksaimniecības produktus.
- Pirms diviem gadiem Gambija izstājās no Britu Sadraudzības, jo pēc prezidenta domām kolonizācijas gadi valsts iedzīvotājiem nav iemācījuši neko vairāk par Lielbritānijas himnas vārdiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
