Lielbritānijā cenšas latvietei atņemt no fiziskas un seksuālas vardarbības cietušu divgadīgu bērnu  (3)

Meitenīte pasaulē nāca Latvijā 2012.gada jūlijā, kad viņas mātei bija 17 gadi. Pirmo dzīves gadu meitenīte dzīvojusi ģimenē kopā ar abiem vecākiem. 2013.gada augustā pāris vienojās, ka jaunā māmiņa dosies strādāt uz Lielbritāniju, lai nopelnītu iztiku, un pēc dažiem mēnešiem viņai pievienosies arī tēvs ar meitiņu.

Taču drīz vien tēvs mainīja savus nodomus un paziņoja bērna mātei, ka atradis citu partneri, ar kuru paliks dzīvot Latvijā. Mazā meitenīte palika dzīvot pie tēva un viņa jaunās dzīvesbiedres, kurai ir divi bērni no iepriekšējām attiecībām.

Pirms 2013.gada Ziemassvētkiem tēvs bērnu nodevis viņas vecvecmāmiņai, kas par meitenīti rūpējās līdz savai nāvei 2014.gada aprīlī. Pēc tam meitenīte nodota viņas vecmāmiņas aprūpē, kas dzīvo Latvijā kopā ar savu dzīvesbiedru un diviem nepilngadīgiem bērniem.

2014.gada maijā māte savu tobrīd 21 mēnesi veco meitu paņēmusi pie sevis Lielbritānijā.

Aptuveni tajā pašā laikā mātei izveidojās attiecības ar kādu vīrieti, kurš Lielbritānijā ieradies 2010.gadā ar studenta vīzu un palika tur dzīvot nelegāli. Pāris 2014.gada jūnijā sāka kopdzīvi, un meitenīte bieži tika atstāta partnera aprūpē.

Reizēm meitenīti pieskatījusi cita latviešu viesstrādniece, kurai pašai ir meita.

2014.gada septembrī, kad meitenīte uzticēta šai otrajai māmiņai, viņa ziņojusi Lielbritānijas sociālajam dienestam, ka uz meitenītes ķermeņa redzami lieli sasitumi un nobrāzumi. Meitenīte nogādāta Mančestras Bērnu slimnīcā, kur viņai konstatēts 41 atsevišķs ievainojums.

Pēc divām dienām meitenīte izrakstīta no slimnīcas un nodota valsts dienestu aprūpē. Pēc nonākšanas audžuģimenē meitenītei novērota uzvedība, kas raksturīga seksuāli izmantotiem bērniem. Meitenītei veikta tiesu medicīnas ekspertīze, kas secināja, ka divus gadus vecais bērns piedzīvojis seksuālu varmācību.

Mātes partneris izmeklētājiem atzinies fiziskā vardarbībā pret meiteni, ko viņš slēpis no civilsievas, taču noliedza savu vainu seksuālā varmācībā.

Meitenītes māte policijas nopratināšanā atzina savu vainu nevērībā pret bērna vajadzībām un drošību, taču apgalvoja, ka nav apzinājusies situācijas nopietnību.

Tiesas pieaicinātā psihiatra slēdzienā teikts, ka mātei ir viegla garīga atpalicība, kā dēļ viņa ir mazliet naiva un vientiesīga.

Gan mātei, gan civilvīram izvirzītas kriminālapsūdzības, un abi atzinuši savu vainu par nežēlīgu apiešanos ar bērnu.

Vīrietim novembrī piespriests 20 mēnešu cietumsods, bet mātei piespriests gadu ilgs nosacīts cietumsods.

Krimināllieta par seksuālo varmācību pret bērnu tālāk nav virzīta, jo aizdomās turamo lokā ir ikviena persona, kuras aprūpē bērns ir bijis laika posmā no savas piedzimšanas līdz nonākšanai Lielbritānijas sociālo dienestu aprūpē.

Mančestras ģimenes lietu tiesa, izskatot Mančestras pašvaldības dienestu prasību par meitenītes atņemšanu mātei, pieprasījusi arī veikt tālāku izmeklēšanu par seksuālo varmācību pret bērnu.

"Savas īsās dzīves laikā viņa bijusi uzticēta tik daudziem cilvēkiem. Viņa dzīvoja ar saviem vecākiem, ar savu tēvu un viņa jauno partneri, ar savu vecvecmāmiņu, ar savu vecmāmiņu (visi Latvijā) un ar savu māti Anglijā, un ar māti un viņas civilvīru, kā arī neskaitāmas reizes viņa atstāta nezināmu trešo cilvēku aprūpē gan Latvijā, gan Anglijā," norāda tiesa.

Tiesnesis pieprasījis izmeklētājiem arī iegūt papildu informāciju par meitenītes dzīves apstākļiem Latvijā, lai izvērtētu, vai bērna iespējama atgriešanās Latvijā atbilstu viņa labākajām interesēm.

Mančestras ģimenes lietu tiesa pasludinājusi pārtraukumu meitenītes lietas izskatīšanā līdz maijam, kas tiks pieņemts galīgais lēmums par meitenītes tālāko dzīvesvietu.