Lietuvā jau nedēļu uzturas Doņeckā dzimušais Dmitrijs (vārds mainīts). Vīrietis, kurš vēl nav sasniedzis 30 gadu vecumu, portālam "Delfi.lt" pastāstīja, ka ir piedzīvojis tik daudz, ka par to var droši uzrakstīt grāmatu.
Ukrainā palikuši viņa vecāki un liela daļa draugu. Daļu no tiem viņš nekad vairs nesatiks – tie gājuši bojā uzbrukumos un sprādzienos.
"Sprādzieni ir dzirdami visu laiku. Es neizturēju. Sākumā es pārcēlos no Doņeckas uz Kijevu, bet tur situācija labāka šķiet vien pirmajā brīdī. Dabūjis darbu, es atbraucu uz Lietuvu," Dmitrijs pastāstīja "Delfi.lt" žurnālistei Rutai Pukienei.
Vecāki par vainīgu uzskata Ukrainu
Ne Dmitrija māte, ne tēvs Ukrainu pamest negrasās.
"Viņi negrib atstāt savu dzīvokli, tur ir daudz ne tikai materiālā, bet arī morālā ziņā dārgu lietu. Mans tēvs ir mākslinieks, viņam ir žēl pamest savas gleznas. Es domāju, ka vecākiem ir grūti atstāt savu dzīvi, ko viņi līdz šim dzīvoja. Viņi teic, ka labāk nomirs, bet savās mājās, nekā kļūs par bēgļiem," stāsta Dmitrijs.
Vecāki sen vairs necer uz situācijas uzlabošanos, visās nekārtībās viņi vaino Ukrainu, atklāj vīrietis.
Doņeckā notiek karš
"Godīgi sakot, es pats tagad nezinu, kas notiek Doņeckā. Grūti iztēloties, kas tur notiek. Varu runāt tikai par to, ko redz un domā tur dzīvojošie. Interesanti, ka pat viņiem ir dažādi viedokļi. Vieni visā vaino Krieviju un "Doņeckas Tautas Republiku", citi uzskata, ka pie visa vainīga Ukraina. Personīgi es domāju, ka Ukraina pieļāva notikumu attīstību, bet Krievija sāka īstu karu," skaidro jaunais cilvēks.
Ļaudis bieži runā, ka Doņecka saņēmusi, ko pelnījusi, ka tā ir jāiznīcina, bet visi iedzīvotāji jānogalina, apgalvo Dmitrijs, kuram tādi paziņojumi izraisot šausmas.
Sākums – ielās strauji pieauga Krievijas pilsoņu skaits
Dmitrijs lieliski atceroties, kā pilsētā sākās nekārtības.
"Pirmās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, man sāka parādīties tad, kad ielās pieauga Krievijas iedzīvotāju skaits. Viņi bieži bija piedzērušies, nesa Krievijas vai padomju karogus. Viņi pulcējās ielās, bieži neorientējās, kur atrodas, jautāja ceļu – tātad, viņi tikko bija ieradušies no Krievijas. Vienā tādā viņu sanākšanā atskanēja veca, padomju laikā populāra dziesma "Krievi nāk". Vietējie apjuka, sāka rādīt ar pirkstu pie deniņiem, bet bija jau par vēlu. Krievi dabūja ieročus. Kas notika tālāk, esmu jau vairākkārt medijiem stāstījis," atceras Dmitrijs.
Pirms tam, kad Kijevā notika Maidans, Dmitrijs pats piedalījies mītiņos pret Viktora Janukoviča režīmu. Tomēr pēc tam, kad kādā reizē milicija sākusi sist protesta dalībniekus, viņš sapratis, ka viss ir aizgājis pārāk tālu.
"Es sapratu, ka ar agresiju, piketiem, mītiņiem neko nepanākt. Situācija bija pārāk saasināta," teic jaunais vīrietis.
Cer, ka Ukraina atjaunos kontroli pār robežu ar Krieviju
Uz jautājumu, kā personīgi viņu ietekmējusi situācija Ukrainā, Dmitrijs atbildēja, ka vēlētos pagriezt laiku atpakaļ.
"Man nācās pamest dzimto pilsētu, savu valsti, esmu zaudējis daudz draugu, kas krituši kaujās. Tas ir šausmīgi. Es nekad nebiju domājis, ka man būs jāredz, kā karš iznīcina manu dzimteni," atklāj ukrainis.
Viņš atzīst, ka necenšas plānot nākotni, tomēr visvairāk vēlas atgriezties Doņeckā, kāda tā bija pirms nekārtībām, lai gan labi saprot, ka tas nav iespējams.
"Pagaidām dzīvoju Lietuvā, pēc tam redzēsim," norāda Dmitrijs. Optimistiskais scenārijs varētu būt, ja Ukraina atgūtu kontroli pār robežu ar Krieviju, kas izbeigtu ieroču un cilvēku plūsmu uz Ukrainu, viņš prognozē. Pesimistiskais – Doņecka un Luhanska kļūs par otru Piedņestru.
"Es ceru, ka piepildīsies pirmais," nobeidz uz Lietuvu aizbēgušais vīrietis.
Vēstīts, ka Ukrainas pilsēta Doņecka atrodas Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē.
Foto: Karš Ukrainā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!