ASV atteikšanās piegādāt Ukrainai ieročus pat pēc tam, kad otrā Minskas vienošanās atnesusi tikai sakāvi Debaļcevē un nostādījusi Kijevu uz kraha robežas, liek uzdot jautājumu, vai prezidents Baraks Obama tiešām atbalsta Ukrainu, redakcijas slejā raksta avīze "The Washington Post".
Kopumā avīze Rietumu nostāju Ukrainas krīzē raksturo kā "uzaicinājumu" Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam uz tālāku agresiju.
Kā norāda laikraksts, ASV politikas sekas var būt tikai plašs konflikts starp ASV un Krieviju.
"Kad Ukrainas prezidents Francijas un Vācijas līderu piespiests parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, viņš cerēja, ka iegūs dažus mēnešus miera reformu veikšanai un aizsardzības spēju nostiprināšanai. Taču notika ne tā: Krievijas spēki devās uzbrukumā tūlīt pēc sarunu beigām un sagrāba svarīgo Debaļceves pilsētu," raksta avīze.
"The Washington Post" norāda, ka Vašingtona nekādi nav reaģējusi uz vienošanās pārkāpumu no Krievijas ielikteņu puses un ar prieku izmanto tikai uz papīra eksistējošo ugunspārtraukšanas režīmu kā ieganstu Ukrainai apsolīto ieroču nepiegādāšanai.
Galarezultātā šāda uzvedība spēlē par labu Putinam un dod viņam iespēju turpināt uzbrukumu, kuru var apturēt tikai spēks, bet nekādā veidā "nomierināšana", raksta avīze.
"Aizturot militāro palīdzību Ukrainai un atsakoties sodīt par uzbrukumu Debaļcevei, Obama riskē pieļaut valdības iznīcināšanu Kijevā, kuru, pēc viņa vārdiem, viņš atbalsta, un atver durvis lielam konfliktam ar Krieviju," raksta "The Washington Post".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
