Asads Sīrijā "uzkurina netaisnību, nekārtību un ekstrēmismu", komentārā, kas publicēts laikrakstos "Le Monde" un "Al Hayat", norādīja Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri Filips Hamonds un Lorāns Fabiuss. Viņi arī pauda uzskatu, ka Asads cenšas uzlabot savu publisko tēlu.
"Mūsu pašu nacionālās drošības labā mums Sīrijā ir jāsakauj [džihādistu grupējums] "Islāma valsts". Mums Sīrijā ir vajadzīgs partneris, ar kuru strādāt, lai cīnītos pret ekstrēmistiem, un tas nozīmē politisku noregulējumu, par kuru būtu vienojušās Sīrijas puses un kas novestu pie Sīrijas vienotības valdības," norādīja ministri. "Ir skaidrs, ka Asadam nevar būt autoritatīva loma šādā administrācijā."
Kā piektdien sacīja Francijas senators Fransuā Coketo - viens no Francijas likumdevējiem, kas šonedēļ Damaskā tikās ar Sīrijas prezidentu, - Asads "cer, ka viņš, ņemot vērā terorisma draudus, turpmāk vairs neatradīsies izolācijā".
"Ir grūti pateikt, ka mēs gribam cīnīties pret terorismu Francijā, un ignorēt to, kas notiek Sīrijā," sacīja senators. "Sekulāra valsts var pazust jau rīt, jo šobrīd vairs nav mērenas sīriešu opozīcijas."
Tomēr Lielbritānijas un Francijas ministri savā komentārā izteica pieņēmumu, ka vairumam sīriešu Asads kā daļa no atrisinājuma būtu nepieņemams.
Francijas prezidents Fransuā Olands jau ceturtdien nosodīja Francijas parlamenta deputātu tikšanos ar Asadu.
Francijas konservatīvās partijas UMP deputāts Žaks Mjārs, kurš trešdien tikās ar Asadu, norādīja, ka "starptautiskajai sabiedrībai, cenšoties rast risinājumu Sīrijā, ir jāstrādā ar prezidentu Asadu". "Diplomātiskās attiecības nevar būt tikai ar valstīm, kuras mēs mīlam. Pastāv diplomātiskās nepieciešamības," norādīja deputāts.
Asads savukārt uzsvēra, ka reģionā ir svarīgi pretdarboties terorismam, turklāt stabilitātes saglabāšana reģionā ir arī Parīzes interesēs.
Lai cīnītos ar terorismu, ir vajadzīga patiesa politiskā griba un pārliecība, ka iznākums ir visu interesēs tikpat lielā mērā kā tas, ka briesmas apdraud visu reģionu, sacīja Asads. "Ja problēma tiek risināta, balstoties šajā principā, mēs pavisam noteikti taustāmus rezultātus varam sasniegt ātrāk," uzsvēra Sīrijas prezidents.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un ar "Al Qaeda" saistītā "Al Nusra". Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 000 cilvēku.
Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas saņem atbalstu no ārvalstu patroniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
