Ungārijas parlaments otrdien nobalsoja par 30 gadus ilgas slepenības piemērošanu pretrunīgi vērtētajam līgumam ar Krieviju par kodolreaktoru būvēšanu, izpelnoties kritiku, ka tas ļaušot slēpt iespējamo korupciju.
Plānoto Ungārijas Pakšas atomelektrostacijas (AES) paplašināšanu paredzēts finansēt, saņemot no Krievijas desmit miljardus eiro lielu aizdevumu.
Vienlaikus AES paplašināšanu īstenos Krievijas kodolenerģētikas uzņēmums "Rosatom".
Šis līgums tiek uztverts kā apliecinājums arvien ciešākajām Budapeštas attiecībām ar Maskavu.
Jauno kodolreaktoru būvniecību paredzēts sākt 2018.gadā.
Likumprojektu, kas sākotnējo 15 gadus ilgo slepenības termiņu pagarina līdz 30 gadiem, atbalstīja 130 deputāti, kamēr 62 balsoja pret.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētā konservatīvā partija "Fidesz" apgalvo, ka slepenība nepieciešama drošības apsvērumu dēļ.
"Uz 30 gadiem klasificētas vienīgi tehniskās un biznesa detaļas, kas ir pieņemami nacionālās drošības apsvērumu vārdā," teikts "Fidesz" paziņojumā.
Vairākas nevalstiskās organizācijas vērsušās pie prezidenta ar lūgumu nodot likumprojektu izvērtēšanai Konstitucionālajā tiesā.
Opozīcijas partijas apgalvo, ka tāpat esot iespējams noslepenot nepieciešamo informāciju, bet īpašais likums iecerēts tikai korupcijas slēpšanai.
Opozīcijas partijas "Cita politika ir iespējama" (LMP) līdzpriekšsēdētāja Bernadeta Sela sarunā ar aģentūru AFP norādīja, ka slepenība ļaus izvairīties no atbildības tiem, kas Ungāriju ievilkuši šajā darījumā.
Kritiķi arī norāda, ka likums ļauj izvairīties no publiskā iepirkuma procedūras, slēdzot līgumus ar apakšuzņēmējiem.
Eiropas Komisija (EK) jau iepriekš paziņojusi, ka izvērtē, vai līgums ar Krieviju par Pakšas AES paplašināšanu ir saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām par publiskiem iepirkumiem un subsīdijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
