"Protams, tas ir politisks gājiens," raidsabiedrībai pastāstīja Urāla kalnu reģionā izvietotā Gulaga muzeja direktors Viktors Smirnovs. Telefonsarunā viņš atklāj, ka varasiestādes nevalstiskās organizācijas vadītajā muzejā amatos ielikušas savus cilvēkus.
"Memoriāls nepazudīs, bet muzeju ir pārņēmuši varasiestāžu iecelti cilvēki, kuri ir pilnībā mainījuši saturu. Tagad tas ir muzejs par nometņu sistēmu, bet ne par politieslodzītajiem. Viņi nerunā par Staļina represijām," skaidro Smirnovs. Viņš uzsver, ka tagad muzejs zaudēs savu nozīmību.
Muzeja pārņemšana mazāk saistīta ar Staļina tēla spodrināšanu, bet vairāk ar politisko situāciju valstī, uzskata Smirnovs. "Mēs redzam, kā tiek radīta Staļina tipa valsts – milzīga vara koncentrējas viena cilvēka rokās," pauž bažas aktīvists.
Prezidenta Vladimira Putina laikā represijas vairs nav nepieciešamas, viņš norāda, jo cilvēki esot kļuvuši paklausīgi. "Politiskā sistēma atgriežas pie totalitārisma," secina Smirnovs.
Muzeja konflikts ar varasiestādēm sācies jau 2013. gadā. Tūkstošiem cilvēku protestējuši pret varasiestāžu mēģinājumiem to pārņemt, stāsta Smirnovs. Pērn, aizbildinoties ar neapmaksātiem rēķiniem, muzejam atslēgta elektrība un ūdens.
"Perma-36" ir 14 000 kvadrātmetru plaša teritorija ar 20 ēkām. Tā ir vienīgā ieslodzījuma nometne, kurā saglabājušās būves vēl no Staļina laikiem.
Staļina laikā nometnē turēti līdz 3000 politieslodzīto, bet Leonīda Brežņeva varas gados ap 1000 cilvēku. Starp ieslodzītajiem bija cilvēki no Baltijas valstīm un Ukrainas, kuru iedzīvotāji Krievijas medijos tagad tiek apsūdzēti naidīgā nacionālismā.
"Perma-36" nometnē vienu no saviem ieslodzījumiem izcieta arī latviešu disidents Gunārs Astra.
Nometni slēdza 1988. gadā, kad PSRS vadīja Mihails Gorbačovs. 1996. gadā nometnē iekārtots muzejs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
