Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Īpašā monitoringa misija nevar apstiprināt, ka konflikta puses Donbasā pilnībā no frontes līnijas būtu atvilkušas smago bruņojumu un tehniku, trešdien paziņoja misijas pārstāvis sakariem ar presi Maikls Bociurkivs.
"Mēs rūpīgi sekojam smagā bruņojuma un tehnikas atvilkšanai. Īpašā monitoringa misija šobrīd nevar apstiprināt, ka būtu notikusi atvilkšana pilnā apjomā," sacīja amatpersona.
Lai apstiprinātu atvilkšanu pilnā apjomā, novērotājiem būtu jāzina smagā bruņojuma numurzīmes, atvilkšanas ceļi un vietas, kur tas atradīsies. Turklāt misijai ir jānodrošina piekļuve vietām, kur atvilktā tehnika un bruņojums atrodas, viņš paskaidroja.
"Iemesls ir acīmredzams. Mums ir jābūt iespējai konstatēt, vai pretterorisma operācijas zonā neatgriežas atvilktais smagais bruņojums," uzsvēra Bociurkivs.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
