Pirms 70 gadiem, naktī no 9. uz 10.martu, Tokijas iedzīvotāji neaizvēra ne acu. Aukstajā 1945.gada naktī ASV uzsāka visu laiku asiņaināko bombardēšanas kampaņu, Japānas impērijas galvaspilsētas centru īsā laikā pārvēršot uguns jūrā, no kuras nepaguva izglābties vairāk nekā 100 000 cilvēku.
ASV Gaisa spēki Otrā pasaules kara laikā veica neskaitāmus uzbrukumus japāņu pozīcijām Klusā okeāna baseinā, taču ilgstoši neuzbruka pašai galvenajai impērijas pilsētai. Iemesls bija tās pārāk lielais attālums no ASV aviācijas bāzēm, kas apgrūtināja tās sasniegšanu. Tādēļ pirmais uzbrukums Tokijai notika vien 1942.gada aprīlī, un vairāk nekā divus gadus ASV bumbvedēji tai vairs netuvojās.
Ievērojamas pārmaiņas atnesa 1944.gada pavasara Gaisa spēku jaunieguvums "Boeing B-29 Superfortress". Jaunais augstu un lielus attālumus lidojošais stratēģiskais bumbvedējs no ASV aviācijas bāzēm Klusā okeāna salās spēja sasniegt Japānas galvenās salas un jau 1944.gada rudenī tika uzsākta to lielāko pilsētu bombardēšana.
Pēc pirmajiem uzlidojumiem Kobei un Tokijai 1944.gada nogalē un 1945.gada sākumā tika mainīta stratēģija - lielajiem bumbvedējiem tika pavēlēts lidot salīdzinoši zemu (1,5 līdz 2,7 kilometru augstumā), uzbrukt naktī, bet bumbas pildīt ar viegli uzliesmojošu šķidrumu, kas spētu viegli iznīcināt japāņu koka mājas, kuru sienas bieži vien bija veidotas no papīra.
Naktī no 9. uz 10.martu 334 bumbvedēji "B-29" devās operācijā "Meetinghouse". Blīvāk apdzīvotajā Tokijas centrālajā daļā tika nomestas aptuveni 1670 bumbas (katra aptuveni 230 kilogramus smaga), kuras vidēji 600 - 700 metru augstumā sadalījās sīkākās 38 napalma bumbās. Tās viegli caursita jumtus un pēc dažām sekundēm aizdegās. Tāpat virs Tokijas tika izmests liels skaits fosfora bumbu.
Pilsētas centru drīz vien pārņēma liesmas, kuras strauji pārmetās no ēkas uz ēku. Lielā vēja dēļ izdega pat vairāki Japānas galvaspilsētas rajoni, kuri paši nebija cietuši no uzlidojumiem. Kopumā pilnībā sadega vai cieta 286 358 ēkas.
Lai gan dažādos avotos minētais bojāgājušo un ievainoto skaits atšķiras, tiek pieņemts, ka šajā vienā naktī uzlidojumos bojā gājuši vismaz 100 000 Tokijas iedzīvotāju, bet aptuveni viens miljons tikuši ievainoti. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka gan amerikāņi, gan japāņi bojāgājušo skaita aplēses dažādu iemeslu dēļ samazināja, un patiesais ļoti blīvajā Tokijā bojāgājušo skaits ir vēl daudz lielāks.
- Tokijas operācija 'Meetinghouse' - 100 000 bojāgājušo (aptuveni 200 000 visu Tokijas bombardēšanas kampaņu laikā)
- Hirosimā nomestā atombumba - 90 000 bojāgājušo (līdz 230 000 upuru turpmāko gadu laikā, ņemot vērā ievainojumu un radiācijas izraisītās komplikācijas)
- Hamburgas operācija 'Gomorrah' - 50 000 bojāgājušo (nedēļu ilga bombardēšanas kampaņa)
- Nagasaki nomestā atombumba - 40 000 bojāgājušo (līdz 108 000 upuru turpmāko gadu laikā, ņemot vērā ievainojumu un radiācijas izraisītās komplikācijas)
- Drēzdenes bombardēšana - līdz 40 000 bojāgājušo
Milzīgie zaudējumi nepārliecināja Japānas imperatoru pārtraukt karu. Kā vēlāk pierādīja pirmās atombumbas nosviešana uz Japānas Hirosimas pilsētu, arī ar to nepietika, lai pārliecinātu padoties. Tikmēr tiek uzskatīts, ka šis uzbrukums bija nozīmīgs pagrieziena punkts, lai Japānas sabiedrība, kura līdz tam karu lielākoties pati neredzēja, labāk apjaustu tā nestās šausmas un vidusslānī rastos pacifisma atbalsts.
Tikmēr ASV Gaisa spēki uzlidojumu laikā Japānai zaudēja 14 bumbvedējus un to apkalpes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
