Bēgļu gaitās esošais Tibetas garīgais līderis zaimo budismu, norādot, ka viņš nepārdzims pēc nāves, paziņojis Ķīnas ieceltais okupētās Tibetas vadītājs Padma Čolings.
Tibetas budisti uzskata, ka vecākā lamas dvēsele nāves brīdī pārdzimst citā bērnā. Ķīna norāda, ka tradīcijai ir jāturpinās un tādā veidā jānotiek arī nākamā Dalailamas izvēlei. Tomēr Nobela miera prēmijas laureāts Dalailama, kurš savu dzimteni Ķīnas okupācijas dēļ bija spiests pamest 1959. gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās, paziņojis, ka pēc viņa nāves šis tituls varētu arī pazust.
Viņš arī paziņojis, ka nepārdzims Ķīnā, ja Tibeta nebūs brīva. Tāpat nevienam, tostarp Ķīnai, neesot tiesību izvēlēties viņa pēcnācēju politisku motīvu dēļ.
Čolings, tiekoties ar parlamenta locekļiem, apvainoja Tibetas garīgo līderi par šaudīšanos ar dažādiem paziņojumiem un liekulību, uzskatot, ka viņš pats reiz reinkarnējies. "Ja centrālā valdība to nav apstiprinājusi, kā viņš varēja kļūt par 14. Dalailamu? Viņš nevarēja. Tā ir nopietna procedūra," apgalvojis Čadma, kurš pats ir etniskais tibetietis.
"Es domāju, ka faktiski viņš zaimo reliģiju un Tibetas budismu," norādot, ka Dalailama cenšas pārņemt Pekinas tiesības lemt par lietām. "Ja viņš saka, ka nebūs reinkarnācijas, tad tās nebūs? Absurds, neviens budists tam nepiekritīs. Mums ir jāciena vēsture, un jāciena, ne jāzaimo Tibetas budisms," paziņojis Ķīnas ieceltais vietvaldis okupētajā Tibetā.
Tibetas lielā bēgļu diaspora uztraucas, ka Ķīna varētu pati izvēlēties Dalailamas mantinieku.
Jau 1995. gadā, kad Dalailama izvēlējās nākamo Pančenlamu (nākamais augstākais amats Tibetas Budismā pēc Dalailamas), Ķīna zēnu un viņa ģimeni arestēja, un viņa vietā izvēlējās citu. Dalailamas izraudzītais zēns Geduns Čekji Njima visus šos gadus ir burtiski pazudis, taču Ķīnas izvēlētais zēns Gjancains Norbu tiekot audzināts un skolots Pekinā.
Ķīnas Komunistiskā partija paziņojusi, ka tai ir tiesības izvēlēties, kurš ir reinkarnējies, gluži kā to reiz darīja imperators. Tomēr pat imperatora tiesības vēsturnieki apšauba.
Ķīna jebkādus apvainojumus par Tibetas okupāciju noraida, apgalvojot, ka, kopš Komunistiskās Ķīnas karavīri "miermīlīgi atbrīvoja" reģionu 1950. gadā, ir atcelta verdzības iekārta un atpalikušais, nabadzīgais reģions ir attīstīts. Dalailamu tā savukārt dēvē par "vilku aitas ādā", kurš vēlas vardarbīgi dibināt neatkarīgu Tibetu.
Dalailama šīs apsūdzības noraida, norādot, ka vēlas autonomiju, ne neatkarību, kā arī noraida vēlmi izmantot vardarbību tās iegūšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
