Krievija var gan turpināt kaujinieku atbalstīšanu Donbasā, gan arī mēģināt okupēt visu Kreisā krasta Ukrainu, teikts ASV privātā izlūkošanas un analītikas centra "Strategic Forecasting Inc." ("Stratfor") ziņojumā.
Krievija varētu veikt virkni īsu triecienu Ukrainas austrumos, lai iebiedētu Ukrainas armijas pavēlniecību un paralizētu tās iespējamās darbības, norāda centrā, kas dažkārt medijos tiek dēvēts par "ēnu Centrālās izlūkošanas pārvaldi".
"Tomēr šis solis, visticamāk, tiks īstenots koordinācijā ar kādām nākotnes militārām darbībām no Krievijas vai prokrievisko separātistu puses," teikts ziņojumā.
Cits "ierobežotais" variants ir kaujinieku kontrolēto teritoriju paplašināšana līdz Luhanskas un Doņeckas apgabalu robežām.
Viens no visbiežāk apspriestajiem scenārijiem ir sagrābto Donbasa teritoriju apvienošana ar Krimu, ieņemot arī Ukrainas Azovas jūras piekrasti.
Šajā gadījumā tiek prognozēts uzbrukums plašā frontē, lai nodrošinātu Krimai Dņepras ūdeni un izveidotu sauszemes koridoru.
"Šāda uzbrukuma laikā bruņoto spēku pirmais ešelons ātri pārvietosies pa Ukrainu Hersonas un Jaunās Kahovkas virzienā Dņepras krastos, kur tiks izveidotas aizsardzības pozīcijas," norāda "Stratfor".
Tomēr attiecībā uz šo variantu Krievijai ir nopietni riski, kas ir saistīti ar to, ka priekšējo pozīciju apgāde būs atkarīga no garas, bet šauras piekrastes līnijas, kuru būs grūti kontrolēt.
Tāpēc kā citu iespējamo scenāriju amerikāņu analītiķi uzskata visas Ukrainas dienvidu piekrastes sagrābšanu ar izeju uz Piedņestru.
Tādējādi Ukraina pilnībā tiktu nogriezta no Melnās jūras un reģionā tiktu nodrošinātas visas Krievijas intereses, tomēr tas būtu "saistīts ar sarežģītu un bīstamu operāciju īstenošanu lielā upē (Dņeprā) ar plašu un ievainojamu loģistiku".
Lai izvairītos no iespējamiem riskiem, ka apgādes ceļi varētu tikt nogriezti, Krievija varētu mēģināt sagrābt daļu Austrumukrainas ar Harkovu, Dņepropetrovsku un Zaporožji.
Šāds "Stratfor" analītiķu apskatītais scenārijs faktiski nozīmē visas Kreisā krasta Ukrainas sagrābšanu.
Tomēr, kā norāda analītiķi, tam būs vajadzīgs liels karaspēks Ukrainas austrumos, kā arī plaša cīņa ar pretošanās kustību Kijevas, Harkovas un Dņepropetrovskas apgabalos.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
