Krievijas prezidents Vladimirs Putins faktiski ir atzinis, ka pērn Krimā darbojušies Krievijas bruņotie spēki, komentējot Krievijā nule kā pārraidīto filmu "Krima. Ceļš uz dzimteni", pirmdien sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki.
"Pirms gada Putins visai pasaulei paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki neiejaucas Krimā. Tagad viņš visas pasaules priekšā atzīst, Krievijas karaspēks patiesībā ir iejaucies, un tie ir viņa paša vārdi," Psaki teikto citē ziņu aģentūra "Bloomberg".
"Es pieņemu, ka viņi (Krievijas varasiestādes) atzinās visas pasaules priekšā ne tikai par militāro iejaukšanos, bet arī par to, ka viņi ir bijuši gatavi īstenot vēl agresīvākus soļus," sacīja amatpersona, atbildot uz lūgumu komentēt Putina vārdus, viņš 2014.gada martā bijis gatavs izsludināt kaujas gatavību kodolspēkos.
Pērn "Ukrainas tauta izvēlējās nākotni, kas ir balstīta demokrātijas, tirdzniecības brīvības un likuma varas vērtībās". Bet Krievija atbildē "vardarbīgi sagrāba Krimu" un tad "sarīkoja tā dēvēto referendumu, lai attaisnotu savas darbības".
"Pēdējā gada laikā Krievija Krimā īstenojusi masu represijas, arī izraidot nevalstiskās organizācijas un liekot nekrievu mazākumtautībām, piemēram, Krimas tatāriem, braukt prom un slēpties," uzsvēra amatpersona.
Krievijas Pirmais telekanāls svētdien pārraidīja "dokumentālo filmu" par Krimas atņemšanu Ukrainai, kurā Putins Krimas aneksiju raksturo kā pussalas krievu iedzīvotāju glābšanu no prorietumnieciskajiem ukraiņu nacionālistiem.
Putins intervijā pavēstīja, ka 2014.gada pavasarī Krievija pussalā slepeni ievedusi jūras kājnieku desantniekus un Galvenā izlūkdienesta pārvaldes darbiniekus.
Viņš arī paziņoja, ka Krievija bija gatava aktivēt kodolspēkus, ja Krimas aneksijas gaitā rastos kādas problēmas.
Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pērn 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.
Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".
Laikraksts "Novaja Gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27.februāri, kad plkst.4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.
Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
