Kirgizstānas iedzīvotājs Manass ir rezerves virsnieks, kurš brīvprātīgi devās karot uz Ukrainas austrumiem. Vairāk nekā pusgadu viņš nodienējis pašpasludinātās "Luhanskas Tautas Republikas" (LTR) spēkos, tagad "Radio Brīvā Eiropa" Kirgizstānas dienestam vīrietis atklāj, ka ir dziļi vīlies tajā, ka Krievija par notiekošo Ukrainā izplata pilnīgu dezinformāciju, kas neatbilst realitātei.
Manass Donbasā nokļuvis 2014. gada augustā, bet līgumu par karošanu prokrieviskajos spēkos noslēdzis vien novembrī.
"Tur es nokļuvu brīvprātīgi. Skatījos televizoru – Pirmo kanālu, RTR, citus. Man bija svarīgi simboliski, ka 1941. gadā mira mans vectēvs. Tieši morālās vērtības mani aicināja. Telekanāli ziņoja, ka tur fašisti paceļ galvas, rādīja svastiku," stāsta PSRS laikā augstāko militāro izglītību ieguvušais kungs.
Ukrainā viņš iekļuvis cauri robežpārejas punktam "Izvarino". Pēc tam piecas dienas pārbaudīti viņa dokumenti, karaklausības apliecība un militārās mācību iestādes diploms.
"Mūs piecas dienas turēja filtrācijas punktā, pārbaudīja dokumentus, precizēja specialitāti," stāsta Manass. Pēc tam viņš nosūtīts uz Luhansku. Pavisam no Kirgizstānas kopā ar viņu ieradušies vēl 17 cilvēki, kas pēc tam sadalīti pa dienesta vietām. Manass nokļuvis īpašo uzdevumu brigādē.
Ierodoties Luhanskā, viņš iepazinies ar izlūku grupu, kurā bijuši dažādu tautību cilvēki – serbi, čečeni, kazahi, osetīni.
Manasam noticis morāls lūzums, kad viņš sapratis, ka Ukrainā "fašistu" nav, bet Donbasā darbojas regulārā Krievijas armija.
"Es domāju, ka tur ir fašisti, bet es viņus būtībā neredzēju. Mēs karojām ar regulāro Ukrainas armiju. Viņiem ir daži trūkumi – bataljoni "Labējais sektors", "Donbass", kurus veido brīvprātīgie, ultranacionālisti. Kur gan tādu nav. Bet fašistus es neredzēju. Mēs ņēmām gūstā ienaidnieku, iznīcinājām, jo ir taču karš," skaidro Manass.
"Lūzums man notika tad, kad redzēju Krievijas karavīrus, kā viņi ienāk, karo. Man iekšā kaut kas salūza," atceras kungs, uzsverot, ka ir pilnīgi drošs, ka tie bija Krievijas karavīri, jo kopā ar viņiem karojis.
Manass norāda, ka tās bijušas kaujas spējīgas daļas no Dienvidosetijas ar Čečenijas karu pieredzi.
"Pārsvarā ar līgumu dienošie. Viņus tur laiku pa laikam pārsviež, šad tad atvelk. Turklāt viņi aiziet bez tehnikas. Viņi apmāca cilvēkus, atstāj tehniku un aiziet. Fronte tur nav pārāk vienota, kaujas notiek dažādās apdzīvotās vietās," atklāj kirgīzs.
"Tagad tur vairāk darbojas Krievijas regulārā armija. Kalnrači gandrīz nav palikuši. Brīvprātīgo arī palicis ļoti maz. Tagad mūs nomaina ar regulāro armiju. Tie būs atturēšanas spēki, kuri jebkuros apstākļos aizsargās kādas pozīcijas," skaidro Manass. Viņš nolēmis izmantot atvaļinājumu par aizsegu, lai Donbasā vairs neatgrieztos.
"Ir tāds jēdziens kā likumīgais atvaļinājums. Man to piešķīra pēc tam, kad ieņēmām Debaļcevi. Pēc tam mēs pavadījām "kravu 200". Līgumu es nelauzu – tas varētu izraisīt aizdomas. Es vienkārši lūdzu atļauju doties mājās, lai gan uz Krievijas robežas negribēja laist," apgalvo bijušais brīvprātīgais.
Pārtraukt karošanu Manass nolēmis tāpēc, ka neapstiprinājās motīvi, kuru dēļ viņš devās uz Donbasu.
"Man bija viens motīvs, tas neapstiprinājās. Izrādījās, ka visa tā ir aģitācija un propaganda," uzsver kirgīzs, paziņojot, ka tagad ietu karot Ukrainas pusē.
"Es tagad ietu par Ukrainu. Tie ir ļaudis, kas aizstāv valsts vienotību, suverenitāti," secina Manass, kurs ļoti nožēlo, ka ir "uzķēries uz propagandas āķa".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
