Tieši pirms 50 gadiem cilvēks spēra kārtējo soli kosmosa iekarošanā. 1965. gada 18. martā Padomju Savienības kosmonauts Aleksejs Ļeonovs pirmo reizi cilvēces vēsturē izgāja atklātā kosmosā. Tagad viņš atzīst, ka tikai brīnuma dēļ misija nekļuva par traģēdiju.
Lai gan viņš ārpus kosmosa kuģa "Voshod 2" atradās tikai 12 minūtes, jau nākamajās dienās Ļeonova vārds bija lasāms lielāko laikrakstu pirmajās lapaspusēs visā pasaulē. "Voshod 2" atradās divi piloti - bez Ļeonova komandā ietilpa arī Pāvels Beļajevs, bet no zemes kosmosa misiju vadīja leģendārais Jurijs Gagarins.
Kosmonauts Ļeonovs arī vēlāk piedalījies dažādās misijās, taču pašu pirmo iziešanu kosmosā atceras visspilgtāk. Viņš stāsta, ka šī misija neiztika bez kļūdām, un katra no tām varēja būt arī liktenīga.
"Es joprojām turpinu pārskatīt šo misiju un aizvien atrodu tajā kļūdas, no kurām varēja izvairīties. Tās varēja novest pie traģēdijas, viss bija uz naža asmens. Mūs kļūdas dēļ uzsvieda 495 kilometru augstumā... Tas bija 200 kilometrus augstāk par plānoto. Tikai nejauši gadījās, ka atradāmies piecus kilometrus zem radiācijas līmeņa," Ļeonovs atklājis raidsabiedrībai RT.
Arī gatavošanās iziešanai kosmosā stipri ieilgusi. Viņš pilnā ekipējumā gaidījis komandu no zemes vairāk nekā stundu līdz Gagarins teicis: "Almaz (kodētais kosmonauta vārds), vari izkāpt, mēs tevi labi redzam."
"Zemes un kosmosa reālais izmērs - mēs to nevaram saprast, esot uz zemes, tikai tur ir iespējams aptvert visumu. Zvaigznes un Saule ir visapkārt - es neko tādu pirms tam nespēju iedomāties. Klusums mani šokēja. Es skaidri dzirdēju savus sirdspukstus un elpu," savu pieredzi atceras kosmonauts, kurš pērn maijā atzīmēja 80 gadu jubileju.
Misiju pavadīja ķibeles arī pēc viņa iziešanas kosmosā - vakumā un bez gravitācijas, viņa apģērbs uzpūties, neļaujot iekļūt atpakaļ kapsulā. Ļeonovs šo problēmu atrisināja, izlaižot daļu skābekļa. Tieši kosmonautu skafandru pārbaude bija misijas galvenais uzdevums, jo bija jāsaprot, vai tērps var glābt cilvēku, ja būs tāda nepieciešamība. Realitātē tieši tērpa dēļ kosmonauts varēja iet bojā.
Pasaule gan tolaik redzēja tikai skaistus attēlus ar pirmo cilvēku atklātā kosmosā, visas kļūdas šajā lielvalstu kosmosa iekarošanas laikā tika veiksmīgi nomaskētas. "Tikpat viegli, cik izkāpis no kuģa, Ļeonovs iekāpa tajā atpakaļ," tolaik rakstīja žurnāls "Time".
Turklāt pat kapsulas nokļūšana atpakaļ uz zemes bija neveiksmīga, piezemējoties sniega vētras pārņemtā mežā Sibīrijas taigā tālu no plānotā nolaišanās punkta.
Par spīti ķibelēm šis bija kārtējais PSRS sasniegums un pārākuma apliecinājums kosmosa iekarošanā, veiksmīgi apsteidzot amerikāņus.
Tas ievērojami samazināja arī ASV zinātnieku prieku par kosmosa kuģa "Gemini 3" palaišanu piecas dienas vēlāk 23. martā (pirmajā lidojumā, kurā kosmosā vienlaikus devās divi ASV astronauti). Salīdzinājumam, PSRS jau 1964. gada 12. oktobrī kosmosā palaida pirmo kosmosa kuģi ar tīs cilvēku apkalpi "Voshod 1". Savukārt ASV astronauts pirmo reizi ārpus kosmosa kuģa izkāpa desmit mēnešus pēc "Voshod 2" misijas.
Tiek uzskatīts, ka kosmosa iekarošanas ziņā ASV Padomju Savienību apsteidza vien 60. gadu beigās, kad uz Mēness nosēdās pirmais pilotētais kosmosa kuģis "Apollo 11".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
