Pirms 20 gadiem televizoros visā pasaulē bija redzami kadri, kuros cilvēku pūļi skrien laukā no Japānas galvaspilsētas Tokijas metro. Zarīna gāzes uzbrukumā 1995. gada 20. martā bojā gāja 12, bet slimnīcās saindēšanās dēļ nonāca ap 5000 cilvēku, bet vēlāk pie ārstiem gāzes izraisītu veselības problēmu dēļ vērsās vēl aptuveni 1200 tokijiešu.
Pavisam drīz policija noskaidroja, ka teroraktu ieplānojusi un īstenojusi apokalipsi jeb pasaules galu sludinošā sekta "Augstākā patiesība" ("Aum Shinrikyo"), un apcietināja tās guru Sjoko Asaharu. Reliģiskais līderis, kura īstais vārds ir Čizuo Macumoto, masu slepkavību Tokijā bija pavēlējis veikt sev tuvākajiem sektas locekļiem.
Pieci kultam piederīgi cilvēki agrā rītā iekāpa metro vilcienā, kurš devās Tokijas centra virzienā un apsēdās dažādos vagonos. Katram no viņiem līdzi bija avīzēs ietīti divi līdz trīs šķidrā zarīna iepakojumi. Viņi tos nolika dažādās vietās un ar lietussargu galiem tos nemanāmi pārdūra, bet paši steidzās virszemē, kur tos gaidīja automašīnas.
Zarīns ir bezkrāsaina, bez smaržas un garšas esoša viela, kura spēcīgi ietekmē cilvēku nervu sistēmu. Cietušajiem simptomi parādās jau dažas sekundes pēc saskares ar to, bet tiek lēsts, ka piliens zarīna var nogalināt dažu minūšu laikā. Šo nāvējošo vielu 1987. un 1988. gadā uzbrukumiem kurdiem izmantoja arī Irākas diktators Sadams Huseins.
Par pirmajiem upuriem Tokijas metro tika ziņots plkst. 8.15. Pasažieri lielā skaitā pameta metro vagonus, kampjot pēc gaisa, un vairākiem no viņiem pa deguniem un mutēm gāzās asinis. "Kad vilciens apstājās pieturās, pasažieri skrēja ārā no vagoniem uz platformām un krita zemē. Citus iznesa līdzbraucēji, un no viņu mutēm nāca burbuļi," tolaik rakstīja "The New York Times"
Kopumā cilvēki cieta 15 dažādās metro stacijās. Divpadsmit no viņiem mira terorakta dienā, bet viens dienu vēlāk. Sākotnējais cietušo skaits no nepilniem 5000 arī dažu dienu laikā pieauga līdz 6200.
Daļēji aklais Macumoto "Augstāko patiesību" radīja 80. gados. Reliģiskā kustība sākās kā parastu jogas nodarbību grupa, kuru vadīja pats līderis. Viņš savās nodarbībās apvienoja hindu, kristiešu un budisma mācības, vienlaikus sludinot, ka pasaules gals ir tuvu. Līdz 1995. gadam kultā bija iesaistījušies jau aptuveni 10 000 biedru Japānā un vēl 65 000 citās valstīs.
Tokijas terorakts gan nebija pirmais sektas noziegums. Jau 1989. gadā tās locekļi nogalināja kādu advokātu, kurš draudēja to atmaskot. Savukārt laikā no 1990. līdz pat liktenīgajiem uzbrukumiem "Augstākā patiesība" attīstīja ķīmisko ieroču laboratoriju un pa veica desmit ķīmiskos un septiņus bioloģiskos uzbrukumus ar mērķi nogalināt vienu vai vairākus cilvēkus.
Par spīti lielajam uzbrukumu skaitam kulta vaina nevienā no šiem noziegumiem līdz traģiskajiem Tokijas notikumiem neesot pat nopietni apsvērta. Jau 1994. gadā no sektas mītnes nejauši noplūda zarīna gāze, nogalinot septiņus un viegli saindējot simtiem citus, bet policija un mediji notikušajā vainoja kādu ar sektu nesaistītu cilvēku, kurš pirmais bija ziņojis par notikušo nelaimes gadījumu.
Pēc Tokijas terorakta gan policija uzreiz sapratusi, ka vainīgi ir kulta sekotāji. Viņi apcietināja Macumoto, kā arī vairākus simtus citu sektas līderu visā Japānā. Vairāki apsūdzētie vēlāk saņēma nāvesspriedumus, kuri gan joprojām nav izpildīti.
"Augstākajai patiesībai" tika atņemts tās reliģiskās orgnizācijas statuss, bet tā pavisam aizliegta nav joprojām. 2000. gadā grupas locekļi par notikušo pauda publisku atvainošanos Japānas sabiedrībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
