Polijas sabiedrībā pieaug atbalsts obligātajam karadienestam, un aizvien vairāk poļu arī uzskata, ka kara gadījumā viņu valsts karaspēkam jāaizstāv Baltijas valstis, liecina Polijas sabiedriskās domas un tirgus pētījumu institūta IBRIS reprezentatīvā aptauja, kas veikta marta sākumā.
Šobrīd obligāto karadienestu lielākā vai mazākā mērā atbalsta aptuveni 60% respondentu, proti, uz jautājumu par obligātā karadienesta nepieciešamību 32% atbildējuši "noteikti jā", bet vēl 28% ar "drīzāk jā", vēsta "15min.lt", atsaucoties uz ziņu aģentūru PAP. Atbildes uz aptaujas jautājumiem snieguši 1115 cilvēki visās Polijas vojevodistēs.
Pagājušā gada novembrī pētniecības centra CBOS aptaujā obligāto karadienestu atbalstīja 53% poļu.
Jautājumā par iespējamo atbalstu Baltijas valstīm norādīts, ka Lietuva, Latvija un Igaunija ir Polijas sabiedrotās Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. "Ja šīm valstīm tiktu uzbrukts, vai Polijai tās būtu jāaizstāv?" vaicāts respondentiem.
63% no viņiem izvēlējušies atbildi: "Jā, pildot savus sabiedroto pienākumus", un tikai 27% atbildējuši "nē, neatkarīgi no saviem sabiedroto pienākumiem, Polijai jāvairās iesaistīties bruņotā konfliktā".
Baltijas valstu aizstāvēšanu atbalstījuši 76,6% aptaujāto vīriešu un 50% sieviešu. Tikai 15% vīriešu un 43% sieviešu iebilduši pret kaimiņvalstu aizstāvēšanu.
Kā norādījuši institūta eksperti, viens no galvenajiem šā atbalsta iemesliem ir apziņa, ka Lietuva ir kaimiņvalsts, ko ar Poliju saista kopīga vēsture.
Aptauja arī liecina, ka Polijas sabiedrības gatavība aizstāvēt savu valsti lielā mērā ir atkarīga no vēstures zināšanām. Tā respondentu daļa, kura savas vēstures zināšanas vērtējusi augstāk, paudusi arī lielāku gatavību doties aizstāvēt valsti, savukārt tie, kuri atzinuši, ka nav draugos ar vēsturi, drīzāk sliekušies atrast drošu patvērumu.
Atbildot uz jautājumu, ko aptaujātie vispirms darītu, ja Polijai uzbruktu sveša valsts, 33,8% sacījuši, ka censtos gādāt par savas ģimenes drošību un paliktu savā pašreizējā dzīvesvietā. 32,5% atbildējuši, ka pārceltos uz citu Polijas vietu, bet 16,8% - ka bēgtu uz ārzemēm.
Turklāt zīmīgi, ka šo pēdējo atbildi devuši galvenokārt Polijas rietumdaļas iedzīvotāji, kurpretī tie poļi, kuri dzīvo Krievijas Kaļiņingradas apgabala, Lietuvas, Baltkrievijas vai Ukrainas robežu tuvumā, visvairāk noskaņoti aizstāvēt savu valsti.
29,2% respondentu sacījuši, ka paši meklētu karaspēka daļas, lai dotos karot, bet 11,8% - ka gaidītu oficiālu pavēsti par iesaukumu.
Pēc ekspertu teiktā, aizstāvēt valsti visvairāk noskaņoti jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
