Vēlēšanās, kuru otrā kārta paredzēta 29.martā, francūžiem jāizraugās savi pārstāvji 101 valsts departamentā.
Saskaņā ar svaigāko aptauju rezultātiem par FN gatavojas balsot 30% vēlētāju.
Vislielākie zaudējumi vēlēšanās tiek prognozēti prezidenta Fransuā Olanda sociālistiem un to kreisā spārna sabiedrotajiem, kas varētu zaudēt aptuveni pusi no 61 departamenta, ko pašreiz kontrolē.
Tikmēr bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī konservatīvā Tautas kustības savienība (UMP), kas ir nepopulārāka par FN, vēlēšanās varētu gūt labus panākumus, jo otrajā vēlēšanu kārtā sociālistu vēlētāji, visticamāk, atbalstīs UMP, lai tikai nepieļautu FN kandidātu uzvaru.
Tādejādi FN varētu uzvarēt vienā līdz četros departamentos, bet Sarkozī savai partijai jau prognozējis virkni uzvaru.
Tomēr Lepēna arī šajā situācijā vara gūt sev labumu, pierādot savu apgalvojumu, ka divas Francijas lielākās partijas patiesībā ir vienas monētas divas puses un sadarbojas, lai nepieļautu FN nākšanu pie varas.
Lai gan šīs vēlēšanas iespējams uzskatīt par salīdzinoši nesvarīgām, kurās mājās palikušo vēlētāju skaits var sasniegt pat 58%, FN tās ir ārkārtīgi nozīmīgas.
FN lielus panākumus guva jau pagājušajā gada municipālajās vēlēšanās, bet Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notika pērn maijā, partija ierindojās jau pirmajā vietā, apsteidzot gan pie varas esošos sociālistus, gan opozīcijā esošos konservatīvos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
