Kad Krievijas karavīri pagājušajā gadā sagrāba Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ukrainas karavīri tā arī nesagaidīja rakstisku pavēli atklāt uguni, lai aizstāvētu savas bāzes, vēsta aģentūra UNIAN.
To telekanāla "Inter" ēterā pastāstīja Ukrainas deputāts un gaisa spēku pulkvedis Jūlijs Mamčurs.
"Komandieriem bija jāsaņem rakstiska pavēle. Visas vietējās kara pilsētiņas izvietotas līdzās civiliedzīvotājiem. Atklājot uguni par zaļajiem cilvēciņiem, jebkurš rikošets varētu trāpīt cilvēkos. Pavēle tā arī netika saņemta," atklāj Mamčurs.
Pulkvedis stāsta, ka zvanījis Ģenerālštāba priekšniekam un viņa vietniekiem, bet rīkojums aizsargāties tā arī nav saņemts.
"Es zvanīju Ģenerālštāba priekšniekam Iļjinam, viņš teica, ka ir slims un nevar. Visa armijas vadība bija Krimā, viņu pienākums bija pieņemt lēmumu, bet viņi pieņēma lēmumu pāriet Krievijas pusē," atceras pulkvedis.
Vēstīts, ka pulkvedis Mamčurs iemantoja plašu popularitāti un varoņa slavu, kad savus karavīrus nostādīja ierindā un veda uz Krievijas karavīru ielenkto bāzi. Pulkvedi un viņa neapbruņotos padotos neizbiedēja arī krievu karavīru gaisā raidītie šāvieni.
Vēlāk Mamčurs nolaupīts un mēģināts pierunāt pāriet Krievijas pusē.
Krimas okupācija sākās, kad 2014. gada 27. februārī pussalas valdības ēkas un armijas objektus sāka pārņemt maskēti Krievijas karavīri.
16. martā notika Kremļa sarīkots starptautiski neatzīts referendums par pievienošanos Krievijai, ko atbalstījuši vairāk nekā 90% balsotāju. Referenduma rezultāti tiek apšaubīti, jo tā rīkošanas laikā iedzīvotāju skaits Krimā jau bija samazinājies, turklāt novērotāji ziņoja, ka vēlētāju aktivitāte lielākajā daļā Krimas bijusi niecīga, lai gan oficiāli izplatītie dati par to bija pretēji.
18. martā tika parakstīts līgums par pussalas nonākšanu Krievijas sastāvā. Aneksija tika noslēgtā 21. martā, kad Putins parakstīja likumu par Krimas pievienošanu Krievijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
