Sarkozī partija un tās sabiedrotie Francijā pamazām atgūst varu  (9)

Pirmajā vēlēšanu kārtā UMP un tās sabiedrotie ieguvuši aptuveni 32,5% balsu, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.

Marinas Lepēnas vadītā FN izcīnījusi aptuveni 25,4% balsu, bet prezidenta Fransuā Olanda sociālisti un to kreisā spārna sabiedrotie - aptuveni 22% balsu.

Vēlēšanās, kuru otrā kārta paredzēta 29.martā, francūžiem ir jāizraugās savi pārstāvji 101 valsts departamentā un to kantonos.

Ziņu aģentūras AFP aplēses liecina, ka otrajā kārtā vairāk nekā pusē no 1100 kantoniem norisināsies cīņa starp UMP un FN kandidātiem.

FN galvenokārt guvusi panākumus valsts dienvidrietumos, sevišķi pilsētās, kuras tā kontrolē, un to tuvumā.

Tomēr vēlēšanu otrajā kārtā FN var būt grūti atrast sev atbalstītājus, kamēr UMP un sociālisti, visticamāk, varēs paļauties uz mazāko sabiedroto partiju atbalstu.

Sarkozī jau uzreiz pēc pirmo provizorisko rezultātu parādīšanās paziņoja, ka ar FN līderiem nekādas vienošanās nebūs nedz vietējā, nez valsts līmenī.

Arī Francijas premjerministrs Manuels Valss svētdienas naktī uzsvēra, ka FN "šonakt nav vadošā politiskā partija Francijā", pat ja tās rezultāti ir labi.

Premjers aicināja vēlētājus otrajā kārtā atbalstīt kreisos vai labējos spēkus, lai nepieļautu galēji labējo nākšanu pie varas.

Lepēna pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas paziņoja, ka tradicionālās partijas ir sazvērējušās pret FN.

Lepēna ir vairākkārt apgalvojusi, ka divas Francijas lielākās partijas patiesībā ir vienas monētas divas puses un sadarbojas, lai nepieļautu FN nākšanu pie varas.

Tomēr kopumā vēlēšanu rezultāti FN vērtējami kā labi, papildinot galēji labējās partijas sniegumu pēdējā laika vēlēšanās un bruģējot Lepēnas ceļu pretī sekmīgai kampaņai 2017.gada prezidenta vēlēšanās.

FN lielus panākumus guva jau pagājušā gada municipālajās vēlēšanās, bet Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notika pērn maijā, partija ierindojās jau pirmajā vietā, apsteidzot gan pie varas esošos sociālistus, gan opozīcijā esošos konservatīvos.