Šonedēļ pēc divu gadu pārbūves darbu atsāks Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Lielais hadronu paātrinātājs, paziņojuši fiziķi.
Viņi cer, ka tas sniegs vēl dziļāku izpratni par Visumu, jo tagad paātrinātājam ir divreiz lielāka enerģija nekā iepriekš.
"Mēs visi esam ļoti priecīgi," pagājušajā nedēļā preses konferencē paziņoja CERN direktors Rolfs Dīters Heijers, pavēstot, ka paātrinātāju paredzēts iedarbināt marta pēdējā nedēļā, kad būs pabeigtas pēdējās pārbaudes.
CERN pētnieki 27 kilometrus garo daļiņu paātrinātāju izmantoja, lai ar gaismas ātrumu vienu pret otru triektu protonus. Tieši pēc trieciena daļiņas sašķēlās savās mazākajās komponentēs. Viena no tām ir Higsa bozons, kura eksistence iepriekš bija zināma tikai teorētiski. Higsa bozona fiziska eksistence tika pierādīta pirms trīs gadiem, pirms paātrinātājs tika slēgts. Daļiņas tika reģistrētas, izmantojot lielus sensorus, kuri darbojas līdzīgi kā gaismas detektori digitālajās kamerās.
Kopš 2013.gada pasaulē sarežģītākajā ierīcē veikti nozīmīgi uzlabojumi. Plānots, ka tās sprieguma potenciāls pēc darbības atjaunošanas būs 13 tetraelektronvolti. Līdz šim paātrinātāja sprieguma rekords bija astoņi tetraelektronvolti.
Sākumā inženieri bija iecerējuši sasniegt 14 tetraelektronvoltus, taču vēlāk nolemts pieturēties pie zemāka līmeņa, kas būtu uzticamāks un stabilāks.
Lai daļiņu triecieni būtu efektīvāki, CERN fiziķi plāno samazināt daļiņu daudzumu kopās, kas tiks triektas cauri Lielajam hadronu paātrinātājam, bet triecienu skaitu iecerēts palielināt. Tagad attālums starp lidojošo daļiņu kopām būs ārkārtīgi neliels un būs vajadzīgas tikai 25 nanosekundes, lai to pārvarētu. Tas ļaus detektoriem vieglāk analizēt datus par triecieniem.
Pirmie daļiņu triecieni paredzēti jūnijā. Līdz tam paātrinātājs vēl nedarbosies ar pilnu jaudu un tajā tiks turpinātas pārbaudes.
Palielinātā paātrinātāja enerģija ļaus meklēt smagākas daļiņas ar trīsreiz lielāku masu nekā iepriekš. Tāpat tiks uzlabota iepriekš veikto mērījumu precizitāte, lai labāk izprastu Higsa bozona parametrus, jo uzlabotajā paātrinātājā tos varēs konstatēt biežāk.
Pēc pārbūves palielināsies arī iespējas atrast Higsa bozonam radniecīgas daļiņas. CERN pētnieki uzskata, ka Higsa daļiņu lauks piepilda visumu kā neredzama līme, pret kuru beržoties daļiņas iegūst savu masu.
Teorija paredz, ka katrai elementārdaļiņai ir smagāks dubultnieks un pastāv superdaļiņas - neitralīno. Šīs ļoti stabilās daļiņas varētu veidot tumšo matēriju. Ja paātrinātājā izdotos to atklāt, tas būtu jauns stūrakmens sešus miljardus eiro vērtās ierīces vēsturē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
