Arheologi pārbauda ēku drupas dabas rezervātā Argentīnas ziemeļos, lai noskaidrotu, vai tās celtas kā patvērums nacistiskās Vācijas Otrā pasaules kara virsniekiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Argentīnas prezidents Huans Perons atļāva valstī iebraukt simtiem nacistu, tai skaitā kara noziegumos apsūdzētām personām.
Buenosairesas Universitātes pētnieki nolēmuši sākt izpēti aizaugušajās drupās pie Sanignasio pilsētiņas attālajā Misjonesas provincē, lai pārbaudītu vietējo leģendu, ka te kādreiz patvērušies nacistiskā režīma darboņi.
Lai gan drupās atrasti vairāki objekti, kas norāda uz saistību ar kara laika Vāciju – trīsdesmito gadu beigās un četrdesmitajos gados kaltas vācu monētas, kā arī vācu porcelāna fragments – nav atklāta tieša saistība ar virsniekiem.
Iespējams, ka drupām ar nacistu bēgļiem nav nekāda sakara, uzskata pētnieki. Tie varējuši brīvi un nosacīti komfortabli dzīvot Argentīnas ciemos un pilsētās, nevis slapstīties džungļos. Tāpat speciālisti noraida vietējo leģendu, ka te patvēries tuvs Ādolfa Hitlera līdzgaitnieks Martins Bormans.
1998. gadā veikta DNS analīze Berlīnē atrastam skeletam apstiprināja, ka Bormans 1945. gadā izdarījis pašnāvību, nevis aizbēdzis uz Dienvidameriku, kā gadiem tika baumots.
Tomēr drupas tik un tā ir neparastas un raisa pētnieku interesi. Būves ievērojami atšķiras no citām celtnēm reģionā, neizskaidrojama ir arī to atrašanās "pilnīgi nepieejamā" vietā dabas rezervāta vidū.
Starp Argentīnā patvērumu atradušajiem nacistiem bija arī viens no holokausta galvenajiem plānotājiem – Ādolfs Eihmans, kā arī 2013. gadā Itālijā mirušais SS kapteinis Ērihs Prībke.
Eihmans gadiem dzīvoja mājā Buenosairesas piepilsētā, līdz 1960. gadā viņu sagūstīja Izraēlas "Mossad" aģenti. 1962. gadā viņam izpildīts nāvessods.
Savukārt Prībke 50 gadus dzīvoja Bariločē. 1996. gadā viņu izdeva Itālijai, kur viņu tiesāja par līdzdalību 335 Itālijas civiliedzīvotāju slaktiņā.