Vācijā ārvalstniekiem būs jāmaksā par valsts uzturēto ceļu izmantošanu  (60)

Šo nodevu ieviešana bija viens no Kristīgi sociālās savienības (CSU) programmas stūrakmeņiem pirms 2013.gada vēlēšanām.

CSU, kas ir kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu Bavārijas meitaspartija, uzstāja, ka nodevu ieviešana iekļaujama koalīcijas līgumā, kas pēc vēlēšanām tika noslēgts ar sociāldemokrātiem (SPD).

Nodevas attieksies uz visām ātrgaitas automaģistrālēm, kas pazīstamas kā "autobāņi", kā arī uz visiem citiem valsts uzturētajiem ceļiem. Nodevas būs jāmaksā arī pašiem vāciešiem, taču viņiem tas tiks kompensēts ar atbilstošu ceļu nodokļa samazināšanu.

Tādējādi nodeva faktiski tiks piemērota vienīgi ārvalstniekiem.

Transporta ministrs Aleksandrs Dobrints uzsvēra, ka šīs nodevas ieviešana ir "svarīga, steidzama un nepieciešama", lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus investīcijām transporta infrastruktūrā.

Viņš piebilda, ka, neskatoties uz jaunieveduma pretrunīgajiem vērtējumiem, "vairums iedzīvotāju mūs atbalsta".

Dobrints uzskata, ka jaunās nodevas ienesīs 500 miljonus eiro gadā.

Ieceres pretinieki jaunās nodevas jau nodēvējuši par "PEGIDA nodokli", piesaucot nesen dzimušo antiislāmistu kustību, kas pagājušā gada oktobrī sāka rīkot masu demonstrācijas Drēzdenē.

Opozīcija arī apgalvo, ka summa, ko ienesīs jaunā nodeva, nepārsniegšot 100 miljonus eiro gadā. Kā norādīja Zaļās partijas pārstāvis transporta jautājumos, šie līdzekļi ļaušot gadā rekonstruēt tikai divus tiltus.

Arī pašā valdošajā koalīcijā atbalsts likumprojektam nav vispārējs.

Kā norādīja Bundestāga deputāte Betīna Hēgedorna, atbalsts jaunajām nodevām viņas pārstāvētās SPD rindās ir "tik niecīgs, ka nav redzams".

Taču viņa piebilda, ka SPD frakcija balsos par nodevas ieviešanu, jo to paredz koalīcijas līgums un koalīcijas ietvaros jāievēro "savstarpējā cieņa".

Tagad likuma pretinieki cer, ka to atcels Eiropas Savienības (ES) tiesa, taču tiesvedība var ilgt vairākus gadus.