Krievija nav tik ārprātīga, lai apšaubītu Polijas un Baltijas valstu teritoriālo integritāti, intervijā žurnālam "Der Spiegel" atzinis bijušais Vācijas kanclers sociāldemokrāts Gerhards Šrēders.
Intervijā viņš norādīja, ka ar grūtībām var saprast poļu un baltiešu bažas par kaimiņvalsti Krieviju.
"Neviens, arī ne Krievija, nav tik ārprātīgs, lai kaut vai tikai apsvērtu Polijas un Baltijas valstu teritoriālās integritātes apšaubīšanu," sacīja bijušais kanclers.
Šrēders intervijā arī kārtējo reizi pauda nopēlumu pašreizējās kancleres Angelas Merkeles Krievijas politikai.
"Berlīne nedrīkstēja pieļaut, ka Eiropas Komisija ved sarunas par asociāciju ar Eiropas Savienību tikai ar Ukrainu, bet ne ar Krieviju," norādīja ekskanclers.
Centieni panākt Krievijas starptautisko izolāciju bija kļūda, sacīja Šrēders, piebilstot, ka kancleres vietā nepiekristu tam, ka Krievija tiek izslēgta no "lielā astotnieka", uzsverot, ka krīzes apstākļos sarunas ir absolūti nepieciešamas.
Viņš arī atzina, ka ar izpratni raugās uz Krievijas bažām par savu drošību.
"Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Varšavas līgums pārstāja eksistēt, bet tajā pat laikā NATO ne tik vien saglabājās, bet pat būtiski izpletās austrumu virzienā," atgādināja Šrēders.
Krievija, anektējot Krimu, ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, atzina ekskanclers. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīs "pārējo Ukrainu kā neatkarīgu valsti".
Šrēders kanclera amatu ieņēma no 1998.gafa oktobra līdz 2005.gada novembrim. Mēnesi pirms aiziešanas no valdības amata Putina vizītes laikā Vācijā tika parakstīts līgums par gāzes vada būvniecību no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras dibenu.
2005.gada decembrī kļuva zināms, ka Šrēders vadīs uzņēmuma "North European Gas Pipeline Company" - gāzes vada uzņēmuma-operatora - akcionāru padomi. Uzņēmums vēlāk tika pārdēvēts par "Nord Stream AG".
Krievijas cilvēktiesību aktīviste Valērija Novodvorska savulaik Šrēderu nodēvēja par "veiksmīgu Putina pirkumu".
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
