Ukrainas karavīru izvešana no Debaļceves - 14
Foto: AFP/Scanpix

Tas, ka Ukrainas armija apturējusi Krievijas iebrukumu, Maskavai ir otrais zaudējums pēc Afganistānas kara, uzstājoties telekanālā TVN24, sacīja Polijas lielākā laikraksta "Gazeta Wyborcza" redaktors Ādams Mihņiks.

"Ukraina apturēja Putina iebrukumu," sacīja bijušais cilvēktiesību aktīvists un disidents.

PSRS iebruka Ungārijā un Čehoslovākijā, nodibinot tur savu režīmu, bet tai neizdevās to pašu izdarīt Afganistānā. Ukraina Krievijai kļuvusi par "otru Afganistānu," sacīja Mihņiks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats sevi iedzinis lamatās, norādīja redaktors.

Putina pirmā kļūda bija spiediena izdarīšana uz Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, cenšoties nepieļaut, ka viņš neparaksta asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), norādīja Mihņiks.

Otrā kļūda bija Putina pārliecība, ka ukraiņus izdosies salauzt ar spēku. Un trešā - rēķināšanās, ka NATO un ES nereaģēs uz Maskavas konfliktu ar Kijevu un ka Krievija varēs viegli iekarot Austrumukrainu, kā tas jau bija noticis ar Krimu.

Putins atrodas izolācijā, jo viņam neviens netic, skaidroja redaktors.

Pašreizējo politisko režīmu Krievijā Mihņiks nodēvēja par "sapuvušu autoritārismu".

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.

Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!