Kaļiņingradas apgabals, kurš pagājušajā nedēļā pasludināja neatkarību no Krievijas, turpmāk jādēvē par Prūsiju, paziņojis tā gubernators Nikolajs Cukanovs. Viņš arī atklāja, ka Prūsijai ir vēsturiskas pretenzijas uz Pomerānijas un Līvzemes teritorijām, kuras "jau drīzumā tiks atkarotas".
Otrdienas vakarā Cukanovs preses konferencē paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalu jau 31. martā pagaidu valdība vienbalsīgi pārdēvējusi par Prūsiju, viņš pats esot tās pagaidu virsmestrs bet Kaļiņingradas pilsēta "atguvusi tai pienākošos Kēnigsbergas vārdu". Tuvāko nedēļu laikā vārdus atgūšot arī citi agrākie Teitoņu ordeņa dibinātie miesti.
Viņš arī norādīja, ka Prūsijai ir pamatotas vēsturiskas pretenzijas uz Pomerānijas un Līvzemes teritorijām, kuras "okupējušas" Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija. Šīs zemes Prūsija uzskata par savu suverēnu teritoriju, un jau tuvākajā laikā plāno tās atgūt.
Pirmajā publiskajā tikšanās reizē ar žurnālistiem kopš reģiona neatkarības pasludināšanas Cukanovs to pamatoja ar "senas taisnības ieviešanu". "Mums rupji melo," viņš skaidroja, "skolās jau kopš piektās klases vēstures stundām mums stāsta, ka mūsu pagātne ir Trešās Romas celšana, Pēteris I un 1905. gada revolūcija, bet tie ir maldi, tie ir klaji maldi, ar kuriem mūs ilgus gadus pakļāva."
"Pirms divām nedēļām manās rokās nonāca karte, kurā Kaļiņingradas teritorija nepieder Krievijai, bet ir suverēna neatkarīga valsts. Izveidojām vēsturnieku ātrās reaģēšanas komisiju, kura apstiprināja kartes autentiskumu," stāstīja pagaidu virsmestrs.
Cukanovs skaidroja, ka šis esot "šokējošs atklājums", kas norādot, ka kādā vēstures brīdī varenā Prūsija ir okupēta, bet iedzīvotāju nākamajām paaudzēm tās patiesā vēsture slēpta. Vēl neesot skaidrs, kad un kā tas noticis, kā arī tas, kāpēc daļa teritorijas šobrīd ir citu valstu valdījumā, taču tas nekavēšot taisnības atjaunošanu.
Jau tuvākajā laikā tiks uzsākta arī masveidīga Prūsijas iedzīvotāju vārdu maiņa. "Skaidrs, ka mēs visi esam prūšu un vācu bruņinieku pēcteči, tāpēc es rādīšu priekšzīmi un šīs nedēļas laikā nokārtošu formalitātes, lai kļūtu par Hermanu Cukanicu," atklāja Nikolajs Nikolajevičs Cukanovs (attēlā). Visi, kuri vēlēsies, vārdus varēs brīvi izvēlēties no vēsturnieku sagādāta agrākās Prūsijas iedzīvotāju vārdu saraksta, pārējie tiks nosaukti par Albertiem un Annām.
Jautāts, kad varētu notikt Pomerānijas un Līvzemes atgūšana, Cukanovs skaidroja, ka sākotnēji esot jāatjauno kavalērijas varenība. "Esam aizrāvušies ar smago ieroču pielietošanu, bet jūs pat iedomāties nevarat, cik efektīvi ir kavalērijas uzbrukumi! Nevienā Eiropas valstī karavīrs nepavērsīs ieroci pret zirgu. Tas būtu skandāls," skaidroja Prūsijas vadītājs.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš portālam "Delfi" atteicās sniegt komentārus par Prūsijas iespējamo apdraudējumu Latvijai sev neizprotamu iemeslu dēļ. Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboliņa (Vienotība) atzina, ka neesot informēta par to, kur atrodas Līvzeme, kuru vajadzētu aizsargāt, taču jau tuvākajā laikā uz šo valsti tiks nosūtīti vismaz divi militārie instruktori.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvis Sergejs Mirskis (Saskaņa) atklāja, ka jau tuvākajā laikā komisija izsludināšot konkursu jaunas sociālās kampaņas veidošanai. Tās mērķis būšot atraktīvi aicināt cilvēkus mācīties vācu valodu, jodelēt un staigāt metāla bruņucepurēs, lai prūši Eiropā justos kā mājās. Kampaņas īstenošanai tikšot atvēlēti 650 000 eiro, un tā galvenokārt tiks izvērsta portālā "Facebook".
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Kaļiņingradas apgabala vadība pēkšņi pasludināja vienpusēju neatkarību no Krievijas Federācijas, to sīkāk nepaskaidrojot. Šim lēmumam atbalstu izteikuši arī Kaļiņingradā izvietoto Krievijas armijas vienību, tostarp tā sauktās Baltijas flotes, komandieri, to pamatojot ar savām sliktajām čečenu valodas zināšanām. Kā zināms, no 2015. gada Krievijas Bruņotajos spēkos čečenu valodas brīva pārvaldīšana būs obligāta.
Savukārt Kremlis līdz šim Kaļiņingradas apgabala neatkarības pasludināšanu nav komentējis. Ārvalstu mediji pieļauj, ka pēc veiksmīgā eksperimenta pagājušā mēneša sākumā arī turpmāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā arī citas valsts vadošās amatpersonas dosies regulārā desmit dienu prombūtnē.
April, april! Portāls "Delfi" Tevi sveic starptautiskajā joku dienā! :)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
