Krievijas agresijas nākamie upuri būtu Moldova un Baltijas valstis, atzīst Kasjanovs  (543)

Krievijas politiķis atzina, ka "jaunu agresiju mērķus" var gaidīt gadījumā, ja situācija Ukrainā netiks nostabilizēta. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nemaz nav gribējis "sagrābt teritorijas Austrumukrainā", bet gan gribējis tikai Krimu.

Pēc Kasjanova sacītā Putins pieļāvis kļūdu, pienācīgi nenovērtējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Rietumvalstu reakciju uz Krimas aneksiju un tālākiem notikumiem Ukrainā. "Putins bija domājis, ka no ES un Rietumvalstīm būs tāda pati reakcija kā pēc Gruzijas konflikta," norādīja Krievijas politiķis.

Taču Rietumvalstu un ES vienotā pozīcija šokējusi Putinu. Kā skaidroja Kasjanovs, Putins nebija gaidījis, ka, neskatoties uz centieniem graut valstu vienotību, tās spējušas būt vienotas, taču sākotnējā neskaidrība un vilcināšanās no Rietumvalstu puses ļāva Putinam to izmantot.

Tāpat Kasjanovs, runājot par iespējamiem nākamajiem Krievijas agresijas objektiem, norādīja, ka tā, iespējams, būtu Moldova, bet pēc tam, testējot NATO darbību, Baltijas valstis. Viņš arī norādīja, ka Maskavā neviens netic, ka agresijas pret Baltijas valstīm gadījumā NATO patiešām īstenos 5.pantu.

Kasjanovs ir 57 gadus vecs, precējies divu meitu tēvs. Krievijas valdības vadītājs no 2000 līdz 2004.gadam, finanšu ministrs Stepašina valdībā 1999.gadā, kā arī vairāku politisko partiju līdzpriekšsēdētājs. Kopš 2012.gada partijas "Krievijas Republikāniskās partijas-Tautas Brīvības partijas" līdzpriekšsēdētājs. 2008. gadā viņš piedalījās arī valsts prezidenta vēlēšanās.

Strādājot valdībā viņš ieguva iesauku - "Миша - Два-Процента" (Miša - divi procenti) - korupcijas skandālu dēļ, kurus pierādīt gan tā arī neizdevās. Pēdējā laikā viņš kļuvis par Krievijas varas kritiķi, īpaši par tās rīcību Ukrainā.