Delfi foto misc. - 41365
Foto: AP/Scanpix

Eiropas valstis, kas iebilst pret Ukrainas apbruņošanu, ne tikai liedz Kijevai iespēju efektīvi aizstāvēties, bet arī bruģē ceļu iespējamai plašākai Krievijas agresijai, uzskata ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Maks Tornberijs, kurš kopā ar delegāciju uzturas vizītē Lietuvā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai potenciāls ASV lēmums piegādāt Ukrainai kaujas bruņojumu nesabojās Vašingtonas attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā, kas iebilst pret šādu soli, Tornberijs paudis pārliecību, ka Ukrainai ir tiesības aizstāvēties pret Krievijas agresiju un citām valstīm jāatzīst šī patiesība.

"Manuprāt, ja mēs nespēsim pienācīgi stāties pretī šai Krievijas agresijai, tā turpināsies. Agresijas apturēšanai nepieciešams efektīvs bruņojums. Ceru, ka eiropieši to saprot. Nav šaubu - dažas Eiropas valstis uztur [ar Krieviju] ekonomiskos sakarus, kurus nevēlas bojāt. Domāju, ka mums ne tikai jāsaglabā ekonomiskais spiediens pret Krieviju, bet arī jādod ukraiņiem iespēja bruņoties," viņš sacījis pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Tikšanās laikā ASV Kongresa delegācija ar Lietuvas prezidenti pārrunājusi gan divpusējo sadarbību un vispārējo drošības situāciju Eiropā, gan informācijas un enerģētikas drošības jautājumus.

"Prezidente uzsvēra, ka ASV ir uzticama Lietuvas partnere, ar kuru mūsu valsti saista intensīva sadarbība un ļoti cieši sakari. ASV ar konkrētiem soļiem piedalās Lietuvas drošības stiprināšanā," norādījusi Grībauskaites galvenā padomniece ārpolitikas jautājumos Jovita Neļupšiene. Viņa atgādinājusi, ka, sākoties Ukrainas notikumiem, ASV bija pirmā valsts, kas pastiprināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju un atsūtīja savus karavīrus uz kopīgām mācībām.

Tornberijs norādījis, ka ASV uz savām saistībām pret Lietuvas drošību raugās ļoti nopietni, un izteicis cerību, ka kopīgas Lietuvas un ASV karavīru mācības nākotnē kļūs vēl intensīvākas. "Domāju, mēs redzēsim vairāk mācību, vairāk līdzdalības, vairāk investīciju - ne tikai no ASV, bet arī no citu NATO valstu puses," viņš piebildis.

Jau ziņots, ka marta beigās ASV Pārstāvju palātas deputāti prezidentam Barakam Obamam nosūtīja juridiski nesaistošu vēstuli, kurā aicināja piegādāt Ukrainai letālu aizsardzības bruņojumu. Lai gan Obama pagaidām vilcinās sūtīt Kijevai kaujas bruņojumu, Baltais nams martā paziņoja, ka palīdzēs Ukrainai ar neletālu militāro aprīkojumu 75 miljonu dolāru vērtībā.

ASV Kongresa delegācija tiksies arī ar Lietuvas aizsardzības ministru Jozu Oleku. Tā jau apmeklējusi Ruklas poligonu, kur šobrīd dislocēti ASV karavīri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!