Krievijas prezidents Vladimirs Putins melo, ka bijis VDK pulkvežleitnants, lai gan patiesībā bijis "tikai" majors. Tāpat viņš savulaik palīdzējis nomainīt ģenerālprokuroru, lai noslēptu masveida korupciju Kremlī, atsaucoties uz "Radio Brīvā Eiropa" interviju ar Oļegu Kaļuginu, vēsta "Bussiness Insider".
"Viņš varēja kļūt par pulkvežleitnantu pēc kāda gada, bet viņš nekļuva," par Putina karjeru stāsta Kaļugins. Putins dienestu VDK pameta 1991. gadā. Kaļugins pats savulaik bija VDK ģenerālis.
ASV trimdā dzīvojošais Kaļugins Krievijā notiesāts uz 15 gadiem cietumā par nodevību. Viņš stāsta, ka Putina nominēšana par VDK mantinieka - Federālā drošības dienesta (FDD) - direktoru 1998. gadā pārkāpa noteikumus, jo šo amatu varējis ieņemt tikai ģenerālis.
Tieši FDD savulaik izraisījis seksa ierakstu skandālu, kura dēļ 90. gadu beigās amatu zaudēja Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Skuratovs. Kaļugins skaidro, ka Skuratovs tika nomelnots, lai atturētu viņu no tālākas Krievijas prezidenta un Putina nominētāja Borisa Jeļcina un viņa meitu veikto koruptīvo darījumu izmeklēšanas.
"Tā bija speciāla FDD operācija, kurā ar video palīdzību, kurā bija redzams Skuratova līdzinieks, lai diskreditētu ģenerālprokuroru," stāsta trimdinieks. Šajā video, kurš 90. gadu nogalē izraisīja plašu skandālu Krievijā, kāds Skuratovam līdzīgs vīrietis bija redzams gultā kopā ar prostitūtām.
Kaļugins intervijā atklāj arī vēl kādu iepriekš skaļi neizskanējušu faktu. Viņš "Radio Brīvā Eiropa" stāsta, ka starp agrākajiem VDK ziņotājiem bijuši arī skandalozais nacionālists Vladimirs Žirinovskis un bijušais Maskavas un visas Krievzemes Patriarhs Aleksijs II.
Viņš skaidro, ka Aleksiju pazinis personīgi, un baznīcas galva savulaik pats atklājis savus padomju laiku sakarus ar slepenajiem dienestiem, norādot, ka tas bijis vienīgais veids, kā tajos laikos saglabāt baznīcu.
Intervijā Kaļugins atklāj arī vienu no 20. gadsimta noslēpumainākajām slepkavībām - bulgāru rakstnieka un disidenta Georgija Markova nogalināšanu Londonā Aukstā kara gados. To esot paveikuši Bulgāru specvienību karavīri ar tā brīža VDK vadītāja Jurija Andropova "zaļo gaismu".
Leģendārais uzbrukums notika 1978. gada septembrī, kad trimdā dzīvojošajam rakstniekam autobusa pieturā uz Voterlo tilta no lietussarga iešāva niecīgu indes kapsulu. Viņš mira pēc četrām dienām, atstājot sievu ar divām meitām.
Kaļugins pieļauj, ka Andropovs sākotnēji plānojis atteikt Burlgāru specvīnības lūgumam palīdzēt veikt uzbrukumu, taču piekritis, lai VDK nezaudētu labos kontaktus ar Bulgārijas dienesta vadību. "Mēs nosūtījām šo indi, kas vēlāk tika izmantota uz lietussarga, no VDK laboratorijām. Tur bija burtiski miligrams indes, maza pilīte, kas tik novietota kapsulā lietussarg galā. Kad lietussargu atvēra, tā izšāvās trīs līdz piecu metru attālumā, kas bija pietiekami, lai trāpītu kādam," skaidro Kaļugins.
Markova slepkavas tā arī nekad netika atrasti. Pats Kaļugins arī 1993. gadā par šo slekavību Londonā tika aizturēts, taču tā arī netika apsūdzēts.
Jautāts, vai viņam arī nav bail no Markova un sena kolēģa Aleksandra Ļitviņeko likteņa, Kaļugins norāda, ka viņu aizsargā ietekmīgi un Putinam pietuvināti draugi.
Lai gan viņš atklāj dažādas detaļas par Krievijas politikas neredzamo daļu, Kaļugins norāda, ka neatklās neko par Putina privāto dzīvi. "Kad man jautā par Putinu, es atbildu: 'Prasiet viņa sievai, viņš ir pavadījis 30 gadus ar viņu.'," atklāj ASV dzīvojošais agrākais VDK vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
