Krievija Arktikā izmanto bijušo slepeno NATO bāzi  (103)

Olavsvernas bāze ir paslēpta kalnā netālu no Norvēģijas pilsētiņas Tromso. 2013. gadā objekts par pieciem miljoniem dolāru pārdots kādam uzņēmējam. Toreiz Norvēģijas premjers bija tagadējais NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.

Slepenās bāzes celtniecība kādreiz izmaksāja 580 miljonus dolāru (535 miljoni eiro).

Bāze pēc tam izīrēta un tiek izmantota kā izpētes centrs, bet telpu nomātājs esot saistīts ar Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom".

Visu ziemu kalnos izveidotajā slēptuvē pavadījuši trīs Krievijas izpētes kuģi, raksta "Daily Mail". Tas notiek laikā, kad pieaugusi spriedze starp Rietumiem un Krieviju Ukrainas konflikta dēļ.

Bāze tika slēgta 2009. gadā, jo tika nolemts, ka Maskavas draudi ir mazinājušies, lai gan netālajā Kolas pussalā ir bāzēta Krievijas Ziemeļu flote.

Daži eksperti pauda satraukumu par bāzes slēgšanu. Norvēģijas bijušais viceadmirālis Einars Skorgens norādīja, ka valsts "ir pārdevusi vienīgo bāzi, kas bija sava vārda vērta. Tas ir pilnīgs neprāts".

"Mūsu flotei acīmredzami būtu jābūt tur izvietotai, tai skaitā zemūdenēm. Ja kuģu nav tur, kur tie vajadzīgi, tos tikpat labi var sagriezt metāllūžņos," norādījis Skorgens, skaidrojot, ka Norvēģija ir vienīgā valsts līdzās Krievijai, kurai ir pastāvīga klātbūtne Barenca jūrā.

Tagad daudzi militārie eksperti ir nobažījušies par potenciālām militārajām darbībām uz Olavsvernas bāzē noenkurotajiem Krievijas izpētes kuģiem, raksta "Daily Mail".

"Krievija ir zeme, kurā valstij ir teikšana pār visu komerciālo un pusvalstisko uzņēmējdarbību. Ir skaidrs, ka tikai nedaudzi zina, kas notiek uz šiem kuģiem," stāsta bijušais Norvēģijas admirālis Jans Rekstens.

Olavsvernas pārdošana Norvēģijai ir "dubults zaudējums", viņš uzskata, jo norvēģu karaflote ir zaudējusi svarīgu bāzi, un tagad tajā noenkurojušies Krievijas kuģi.