Situācija Ukrainā ir nevis "krīze", bet gan "pilna mēroga karš", ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins sācis pret Kijevu un Rietumiem, turklāt Kremļa saimnieks tam gatavojies visus 14 gadus, kamēr ir pie varas, uzskata bijušais Putina padomnieks Andrejs Ilarionovs.
Pazīstamais politologs un ekonomists to paziņoja pētniecības centra "Atlantijas padome" ("Atlantic Council") sanāksmē, ziņo TV projekts "Current Time".
Situācija, kad viena valsts anektē citas teritoriju, bet pēc tam atbalsta karadarbību pārējā tās daļā, ir daudz plašāk saprotama par apzīmējumu "krīze", tāpēc teikt "Ukrainas krīze" ir dziļi maldīgi, viņš skaidro.
Gatavošanās šim karam notika visus 14 gadus, kopš Putins ir pie varas Kremlī, apgalvo Krievijas prezidenta bijušais padomnieks, sniedzot īsu notikumu hronoloģiju.
2003. gads: Krievijas-Ukrainas konflikts par Kerčas šaurumā esošo Tuzlas salu bija izmēģinājuma karš no Krievijas puses.
2004. gads: visos Krievijas valdības dokumentos notikumi Ukrainā no "в Украине" kļūst par "на Украине" [Krievu valodas nianses. Ukraina uzskata, ka jabūt "в Украине", kas uzsver viņu valstiskumu]. Tādu praksi "atņemt ukraiņiem valstiskumu" Ilarionovs sauc par "lingvistisko agresiju".
2007. gads: Vladimirs Putins personīgi apmeklē Aleksandru Solžeņicinu [PSRS laika Krievijas disidents] un nosauc viņu par "uzticamu valsts atbalstītāju".
Visi šie notikumi kļuva par veidojošajiem elementiem pašreizējajai Kremļa ideoloģijai, kas netaupa pūliņus, lai atjaunotu "varenās Krievijas" tēlu, uzskata Ilarionovs.
Savukārt 2008. gadā, sešus gadus pirms Krimas aneksijas, tikšanās laikā ar ASV prezidentu Džordžu Bušu Putins izteicās, ka laba daļa Ukrainas ir vēsturiskās krievu zemes, atgādina politiķis.
Putins jau sen tiecas ar ASV noslēgt vienošanos par neoficiālu Eiropas sadalīšanu, uzskata Ilarionovs. Turklāt Kremļa saimnieks rēķinoties, ka ASV neizturēs un piekritīs. Putins 2014. gadā gribējis pārliecināt ASV līderi Baraku Obamu par šādas vienošanās nepieciešamību, taču prezidentu tikšanās citu iemeslu dēļ nav notikusi.
Politiķis uzsver, ka Vašingtonai ir svarīgi saprast – karš pret Ukrainu ir daļa no jauna Aukstā kara, ko Kremlis vērš pret Rietumiem.
Pagaidām ASV nepietiekami demonstrē vēlmi vadīt Ukrainas un Rietumu pretimstāvēšanu Krievijai. Jo ilgāk ASV nogaidīs, jo dārgāk tai būs jāmaksā par sekām, uzskata Ilarionovs.
Vēstīts, ka 2014. gada pavasarī Krievijas karaspēks okupēja Ukrainas Krimas pussalu, bet martā Kremlis to oficiāli iekļāva Krievijas sastāvā. Pēc tam nemieri izcēlās Ukrainas austrumos. Ukrainas spēki ar Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem tur cīnās kopš 2014. gada pavasara. Kijeva un Rietumi norāda, ka Ukrainā atrodas Krievijas armijas karavīri un tehnika, tikmēr Kremlis savu saistību ar konfliktu noliedz, norādot, ka visi no Krievijas iebraukušie kaujinieki ir brīvprātīgie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!