1950. gada 12. aprīlī amerikāņu avīzes un radio ziņoja par līdz šim nebijušu gadījumu - Padomju Savienība iesniegusi protestu par 8. aprīlī virs Latvijas PSR manītu ASV stratēģisko bumbvedēju "B-29" (attēlā), kurš iesaistījies apšaudē. Šajā pašā dienā Baltijas jūras reģionā, taču tālu no krievu minētā apgabala, bija pazudusi cita amerikāņu lidmašīna "PB4Y-2 Privateer" ar 10 apkalpes locekļiem, rosinot aizdomas, ka padomju spēki to notriekuši.
"Krievija šodien paziņoja par sestdien notikušu apšaudi starp ASV bumbvedēju un padomju kaujas lidmašīnu. Tas bijis dienā, kad ASV Jūras spēku lidmašīna ar 10 apkalpes locekļiem pazuda Baltijas reģionā.
Padomju Savienības ārlietu ministrs Andrejs Višinskis iesniegtajā protestā norādīja, ka pār PSRS teritoriju lidojis "Super Fortress" tipa bumbvedējs un šāvis uz padomju kaujas lidmašīnām "Lavochkin La-11" (attēlā), kuras bija pacēlušās, lai liktu tam noslaisties. Višinskis neslēpa, ka viena no abām padomju lidmašīnām atbildējusi ar pretuguni.
PSRS iesniegtajā protestā ASV vēstniekam Alanam Kirkam incidents nosaukts par "ASV militārās lidmašīnas īstenotu rupju padomju robežu pārkāpumu" un "nedzirdētu elementāru starptautisko likumu pārkāpumu".
"Ņemot vērā faktu, ka amerikāņu lidmašīna turpināja kustību padomju teritorijā, padomju kaujas lidmašīnas pacēlās no netālā lidlauka un pieprasīja amerikāņu lidmašīnai tām sekot un nolaisties lidlaukā. Amerikāņu lidmašīna ne tikai nepildīja šo pavēli, bet uzsāka apšaudīt padomju lidmašīnas. Ņemot to vērā, padomju lidmašīna bija spiesta atbildēt ar pretuguni, pēc kā amerikāņu lidmašīna pagriezās jūras virzienā un pazuda," bijis teikts protesta vēstulē.
Padomju Savienības pārstāvji apgalvoja, ka lidmašīna virs Latvijas novērota sestdien ap plkst 17.30 pēc vietējā laika jeb aptuveni divas stundas pēc tam, kad pazuda ASV Jūras spēku lidmašīna, kura devās no Vācijas uz Kopenhāgenu.
Krievijas puse apgalvoja, ka lidmašīna ielidojusi vismaz 20 kilometrus Latvijas teritorijā, bet apšaude notikusi virs Liepājas jeb aptuveni 560 kilometrus no Kopenhāgenas, rakstīja "Chicago Tribune".
Savukārt amerikāņu amatpersonas norādīja, ka Jūras spēku patruļlidmašīnām ir noteikts nepietuvoties PSRS teritoriālajām robežām tuvāk par 30 kilometriem un to tuvumā nekādā gadījumā nedrīkst lietot ieročus.
Tikai pēc vairākiem gadiem atklājās, ka par incidentu bija melojušas abas iesaistītās puses. ASV Gaisa spēku lidmašīna "PB4Y-2 Privateer" nebija devusies ceļā uz Kopenhāgenu, bet gan novērošanas misijā virs Baltijas jūras. Visticamāk tās mērķis bija PSRS zemūdeņu izspiegošana.
Līdz ar to Baltijas jūrā pie Liepājas tika fiksēts pirmais zināmais gadījums, kad Padomju Savienība notriec ASV spiegu lidmašīnu.
Savukārt Padomju Savienība meloja par lidmašīnas atrašanās vietu - ASV spiegu lidmašīna brīdī, kad tai uzbruka padomju kaujas lidmašīnas, atradās virs neitrāliem starptautiskajiem ūdeņiem. Pēc tam, kad tās apkalpe bija atteikusies sekot, amerikāņu lidmašīna tika notriekta un visi uz klāja esošie gāja bojā.
Jau lidmašīnas pazušanas dienā tika uzsākta glābšanas operācija. 15. aprīlī neitrālos ūdeņos izdevās atrast piepūstu drošības plostu, kas apstiprināja faktu, ka lidmašīna notriekta ārpus PSRS teritoriālajiem ūdeņiem. Dienu vēlāk glābšanas operāciju pārtrauca. Divi zviedru zvejas kuģi vēlāk uzgāja arī otru plostu ar ložu caurumiem tajā.
Kopš tā laika izskanējušas dažādas teorijas par to, ka vairāki no notriektās lidmašīnas apkalpes locekļiem tomēr ir izdzīvojuši un saņemti gūstā.
Vairākus gadus pēc incidenta amerikānis un bijušais gulagu un padomju cietumu ieslodzītais Džons Noubls apgalvoja, ka ieslodzījuma laikā saticis cilvēkus, kuri savukārt satikuši astoņus katastrofā izdzīvojušos.
1993. gadā pensionētais PSRS armijas ģenerālis Fjodors Šinkorenko atklāja, ka lidmašīnas vraks drīz pēc tās notriekšanas ir slepeni izcelts un nogādāts Maskavā.
Šie apgalvojumi gan oficiāli nekad nav apstiprināti.