Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess intervijā laikrakstam "The Daily Telegraph" paudis viedokli, ka Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgiem NATO spēkiem.
Ilvess intervijā, kas publicēta sestdien, atzina, ka Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un militārās mācības reģionā, kā arī Maskavas kareivīgā retorika liek Igaunijai justies apdraudētai.
Pašreiz Igaunijā atrodas 150 NATO kājnieki, kas tur izvietoti tikai uz laiku.
NATO plāno izveidot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību, kuras sastāvā būs 5000 vīru, kas Krievijas agresijas gadījumā varētu tikt izvietoti Austrumeiropas valstīs 48 stundu laikā.
NATO līguma 5.pants paredz, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visām dalībvalstīm un tām visām jānāk palīgā cietušajai dalībvalstij. Tomēr 1997.gadā parakstītais NATO un Krievijas līgums ierobežo NATO militārās aktivitātes Austrumeiropā, tostarp liedz izveidot tur pastāvīgas militārās bāzes.
Ilvess intervijā "The Daily Telegraph" norādīja, ka NATO pienācis laiks atzīt, ka kopš 1997.gada situācija drošības jomā ir mainījusies un Igaunijā būtu pastāvīgi jāizvieto vismaz viena brigāde.
Prezidents norādīja, ka 150 karavīri nav daudz, tādēļ turpmāk būtu tikai saprātīgi izvietot Igaunijā lielāku skaitu karavīru.
"Mums pie robežām notiek Krievijas militārās mācības ar 40 000 līdz 80 000 karavīru. Tomēr mums tiek pārmesta situācijas saasināšana (..), un Krievija saka, ka tai būs jāīsteno pretpasākumi," piebilda Ilvess.
Pēc viņa domām Krievijas karavīri, ja Maskava dotu tādu rīkojumu, varētu no robežas pie Narvas sasniegt Tallinu nieka četru stundu laikā.
Paturot to prātā, Ilvess norādīja, ka Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība ir laba ideja, bet realitātē šie spēki visticamāk nespētos darboties pietiekami ātri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
