Linkolns un 8 citi slepkavu nogalinātie politiķi  (20)

Lai gan Latvijas vēsturē spilgtu politiķu slepkavību nav, vērts atzīmēt, ka 1920.gada 11.aprīlī uz autoceļa Lubāna-Dzelzava notika neveiksmīgs atentāts pret Kārli Ulmani. Tikmēr daudzas lielas nācijas piedzīvojušas ne vienu vien līdera slepkavību.

Vēsturē spilgti iegājusi zīmīgā Cēzara noslepkavošana ar 23 nažu dūrieniem. Tāpat šī drauda pastāvēšanu apstiprina fakts, ka jau simtiem gadu daudzu pasaules līderu tuvumā uzturas ne tikai miesassargi, bet pat ēdienu nogaršotāji. Tāds esot arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Tomēr vēsture pierāda, ka arī vislielākie drošības pasākumi nav spējuši apturēt slepkavas no ļaunajiem darbiem:

ASV 16 prezidents Abrahams Linkolns amatā stājās 1861. gadā un vadīja valsti pilsoņu kara laikā. Linkolns vēsturē iegājis kā taisnīgs lēmējs, verdzības izskaudējs un spēcīgs orators, kurš spējis aizraut pūļus. Tomēr daļu no savas slavas viņam nopelnīja arī paša slepkavība, prezidentu padarot par leģendu un mocekli.

Viņu noslepkavoja nepilnu nedēļu pēc tam, kad lielākā konfederācijas armija bija padevusies un pilsoņu kara liktenis jau šķita izšķirts par labu ASV.

Lielajā Piektdienā, kura togad iekritusi 14. aprīlī, Linkolns kopā ar kundzi devās uz teātri skatīties komēdiju "Mūsu amerikāņu brālēns". Par viņa klātbūtni teātrī bija paziņojuši arī Vašingtonas laikraksti. Īsi pēc lugas sākuma viņu apsargājošais policists nolēma aizlavīties uz netālo krodziņu iedzert un atstāja prezidenta ložu neaizslēgtu.

Izdevību izmantoja konfederātu aktīvists un aktieris Džons Vilkss Būtss. Viņš nāvīgi sašāva prezidentu, līdz kaulam sadūra kāda cita vīrieša roku un pa ASV karogu nošļūca uz skatuves, bet pēc tam izbēga pa teātra sētas durvīm.

Mohandass Karamčands Gandijs, saukts arī par Mahatma Gandiju, ir viens no visu laiku populārākajiem pacifisma un mierīgas līdzāspastāvēsnas sludinātājiem pasaules vēsturē. Savukārt savu politisko atpazīstamību viņš ieguva kā Indijas nacionālās kustības aktīvists Britu Impērijā.

1948. gada 30. janvārī viņu nogalināja universitātes students Naturams Godse nepilnu gadu pēc Indijas neatkarības deklarēšanas, šokējot ne tikai Indiju, bet visu pasauli. Jaunais slepkava bija hindu ekstrēmistu atzara pārstāvis, kurš uzskatīja, ka Gandijs ir vājinājis Indiju, liekot tai veikt maksājumus Pakistānai.

Slepkavība notika liela pūļa acu priekšā, kad Gandijs gatavojās kāpt tribīnē lai noturētu publisku lūgšanu.

Pirmais Pakistānas premjerministrs un viens no islāma republikas dibinātājiem Liakats Alihans ieņēma arī politiski nozīmīgos aizsardzības, un Kašmiras lietu ministru amatus līdz pat slepkavībai 1951. gada 16. oktobrī.

Viņa politiskā karjera veidojās vēl pirms Pakistānas neatkarības pasludināšanas, darbojoties Visu Indijas musulmaņu līgā. Viņš spēlēja nozīmīgu lomu arī Indijas neatkarības nodrošināšanā un kļuva par pirmā Pakistānas līdera Muhameda Ali Džinna labo roku.

Liktenīgajā dienā viņš bija devies uz Musulmaņu pilsētu līgu, kad Sāds Akbars Babraks raidīja vairākus šāvienus, diviem no tiem trāpot premjera krūtīs. Steidzama Alihana nogādāšana slimnīcā un asiņu pārliešana nespēja viņu glābt.

Šīs slepkavības motīvs joprojām nav līdz galam skaidrs, jo tā nekad tā arī nav tikusi pienācīgi izmeklēta.

Saūda Arābija karalis Feisals bin Abdulazīzs Āl Saūds amatā stājās 1964. gadā. Viņš tiek uzskatīts par modernizācijas un reformu veicinātāju, kā arī valsts finanšu sakārtotāju, nostiprinot valsts lomu reģionā un pasaulē. Viņa veikto vērienīgo birokrātisko reformu dēļ viņš bija ļoti populārs saudarābu vidū.

Tomēr atsevišķiem politiskajiem spēkiem paša ģimenē viņa ieviestās reformas negāja pie sirds. Pēc televīzijas ienākšanas valstī, viņa pusbrāļa dēls princis Haleds bin Musads asi iebilda pret jaunajām tehnoloģijām un tika nogalināts vienā no uzbrukumiem, kas bija vērsti pret televīzijas centriem.

Iespējams, šī iemesla dēļ Haleda brālis princis Faisals savu vārdabrāli un valsts karali nošāva. Tas notika 1975. gada 25. gada martā, kad karalis pieņēma viņu vizītē pie sevis. Karalis pieliecās, lai tradicionāli noskūpstītu brāļadēlu, un tajā brīdī princis izšāva. Monarhu nogādāja slimnīcā, bet vairs nespēja glābt.

Pēc vairākiem mēnešiem slepkavam izpildīja publisku nāvessodu, nocērtot galvu.

Tomass d'Arsī Makgī bija īru nacionālists, katolis, žurnālists un viens no Kanādas konfederācijas izveidotājiem. Vēsturē viņš iegājis arī kā vienīgais zināmais valsts līmeņa slepkavības upuris Kanādā.

Viņš aicināja aktīvāk attīstīt ekonomiku, izbūvējot dzelzceļu, veicinot imigrāciju un palielinot muitas tarifus, kas varētu palīdzēt celt rūpniecību.

Liktenīgajā 1868. gada 7. aprīļa naktī d'Arsī Makgī ievērojami aizkavējās parlamentārajās debatēs un mājup devās vien ap plkst. 2 naktī. Viņu noslepkavoja brīdī, kad viņš pie mājas durvīm gaidīja, kad mājas pārraudze viņam atslēgs durvis.

Slepkava Patriks Velans bija Īru republikāņu brālības kustības atbalstītājs, kurš vēlējās, lai Kanādu pārņem ASV. Viņš tika notverts un pakārts.

Bijušais divkārtējais Libānas premjerministrs un miljardieris Rafiks al Hariri 2004. gadā atkāpās no amata, lai pirms vēlēšanām pievienotos opozīcijai un pieprasītu Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas.

Bijušais premjers bija valsts galvenā politiskā un biznesa persona, kurš bija populārs un tika uzskatīts par galveno Beirūtas atjaunotāju pēc 15 gadus ilgušā pilsoņu kara.

Al Hariri nogalināja 2005. gada 14. februārī, kad viņa autokolonna devās cauri Beirūtai. Ielas malā bijusi ar sprāgstvielām pildīta automašīna, kura burtiski iznīcinājusi daļu no politiķa autokolonnas. Vienlaikus ar Hariri bojā gāja arī vairākas citas bijušās valsts amatpersonas un drošības dienesta darbinieki.

Izmeklēšana turpinās joprojām un to veic Libānas Speciālais tribunāls. Tomēr dažādi neatkarīgi izmeklētāji, tostarp žurnālisti atklājuši, ka ar slepkavību saistīts Sīrijai un Irānai tuvais "Hezbollah" teroristu grupējums.

Slepkavības rezultātā Libāna piedzīvoja krasas politiskās pārmaiņas, tostarp Sīrijas spēku izvešanu no valsts.

Pagaidām vienīgā Pakistānas premjerministre - sieviete Benazira Bhuto tika nogalināta vēlēšanu kampaņas laikā 2007. gada 27. decembrī tikai dažus mēnešus pēc atgriešanās no astoņus gadus ilgušas trimdas. Vairākos uzbrukumos opozīcijas pārstāvjiem dažu mēnešu laikā jau iepriekš bija gājuši bojā ap divsimts cilvēku.

Premjeres amatu viņa ieņēma no 1988. gada līdz 1990. gadam un no 1993. gada līdz 1996. gadam.

Uzbrukums notika, kad Bhuto atvērusi ložu necaurlaidīgā auto lūku jumtā, lai atvadītos no saviem atbalstītājiem. Viņa sašauta kaklā un krūtīs, bet uzbrucējs vēlāk uzspridzinājās.

Izplatoties ziņām par Pakistānas opozīcijas līderes nāvi, viņas dzimtajā Džeikobabadas pilsētā Sindas provincē opozīcijas pārstāvji aizdedzināja tiesas ēku, bankas, veikalus, kā arī tā brīža premjerministra pienākumu izpildītāja Mohammedmiana Somro radinieku īpašumus.

Džons Ficdžeralds Kenedijs ir visu laiku jaunākais ASV prezidents, kad viņš ieņēma amatu 1961. gadā.

Pēc dienesta un dalības Otrā Pasaules karā viņš kļuva par Demokrātu kongresmeni un jau 1956. gadā gandrīz kļuva par demokrātu nominantu viceprezidenta amatam. Tomēr jau pēc četriem gadiem Kenediju nominēja prezidenta amatam un viņš vēlēšanās apsteidza republikāni Ričardu Niksonu.

1963. gada 22. novembrī viņš, sēžot blakus sievai Žaklīnai Kenedijai, devās svinīgā braucienā pa Dalasas ielām Teksasas štatā, kad slepkavas lode viņu ievainoja galvā.

Par slepkavu tika atzīts vienpatis Lī Hārvijs Osvalds (attēlos baltā kreklā), kurš gan savu vainu tā arī neatzina. Viņu arī netiesāja, jo divas dienas pēc Kenedija slepkavības Osvaldu pašu žurnālistu acu priekšā nogalināja Dalasas naktsklubu īpašnieks Džeks Rūbijs.

Indira Prijadaršinī Gandija bija otrā sieviete-premjerministre pasaulē un joprojām neviena sieviete šo amatu nav ieņēmusi ilgāk par viņu. Viņa bija premjere četrus termiņus - no 1966. līdz 1977. gadam, kā arī no 1980. gada līdz 1984. gadam, kad viņu noslepkavoja.

Piedzimusi ietekmīgā indiešu politiķa Džavaharlala Neru ģimenē un mācījusies Oksfordas universitātē, viņa 1941. gadā atgriezās Indijā un iesaistījās politikā. Pēc tēva nāves 1964. gadā kļuva par parlamenta augšpalātas locekli un pēc diviem gadiem - par premjerministri.

Padomju Savienības atbalstīta, Gandijas vadībā Indija 1971. gadā izvērta karu ar Pakistānu, iebruka Austrumpakistānā un nodibināja Bangladešu.

1984. gada jūnijā pēc Gandijas pavēles Indijas armijas daļas cīņā pret nemierniekiem - sikhiem ieņēma viņu galveno svētvietu - "Zelta templi". Atbildot par šo rīcību, tā paša gada 31. oktobra agrā rītā Gandijai uzbruka un viņu nogalināja divi premjeres miesassargi, kuri paši bija sikhi.