Armēnijai un Turcijai jāizmanto genocīda atceres simtgadei veltītie pasākumi, lai atjaunotu diplomātiskās attiecības, atvērtu robežu un liktu pamatu ekonomiskajām attiecībām, teikts trešdien pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā.
EP deputāti uzsver, ka Turcijai ir jāatzīst genocīds, lai tādējādi "liktu pamatu patiesam turku un armēņu izlīgumam", kā arī pauda atbalstu pāvesta Franciska 12. aprīļa uzrunai par armēņu genocīdu, portālu "Delfi" informēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.
EP deputāti pieņemtajā rezolūcijā aicina Armēniju un Turciju "ņemt par paraugu Eiropas nāciju veiksmīgās samierināšanas gadījumus" un ratificēt un īstenot protokolus par diplomātisko attiecību nodibināšanu, atvērt robežas un aktīvi uzlabot savstarpējās attiecības, jo īpaši - saistībā ar pārrobežu sadarbību un ekonomisko integrāciju.
Viņi atzinīgi vērtē pāvesta Franciska 12. aprīļa uzrunu, "kurā viņš pieminēja pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu un sludināja mieru un izlīgumu".
EP deputāti atzinīgi vērtē arī Turcijas prezidenta un premjerministra paziņojumus, kuros tie izteica līdzjūtību cietušajiem un atzina noziegumus pret Osmaņu impērijā dzīvojošajiem armēņiem. Viņi mudina Turciju izmantot pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtas atceres pasākumus kā iespēju nodot atklātībai arhīvu materiālus, "pieņemt pagātnes notikumus", atzīt genocīdu un tādējādi likt "pamatu patiesam turku un armēņu izlīgumam".
Viņi aicina Turciju "labticīgi" veikt armēņu kultūras mantojuma uzskaiti, kas tās jurisdikcijā tika iznīcināti vai izpostīti pagājušā gadsimta laikā.
EP deputāti godina to pusotra miljona nevainīgu armēņu piemiņu, kas pirms simts gadiem "tika iznīcināti Osmaņu impērijā" simts gadus atpakaļ. Visbeidzot - viņi ierosina arī noteikt Eiropas atceres dienu genocīdu upuru piemiņai, lai "vēlreiz atgādinātu par visu pasaules tautu un nāciju tiesībām uz mieru un cieņpilnu attieksmi".
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Atbilstoši armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Oficiālie genocīda piemiņas pasākumi Armēnijā notiks 24. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
