Krievijas Sverdlovskas apgabala iedzīvotājs Aleksandrs Maļars un viņa draugs plāno ar traktoru doties 3000 kilometru tālā ceļā, lai redzētu jūru un pasauļotos Krievijas anektētās Krimas pludmalē, vēsta "Current Time".
Braucienu "Belarus" traktorā ar piekabināto koka būdiņu Urālu iedzīvotāji veltot 70. gadadienai kopš Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā.
Prāvu daļu vagoniņa gan aizņems rezerves daļas traktoram, atzīst Maljars, bet otrā daļā varēs atpūsties un izgulēties pēc gariem pārbraucieniem.
Mājiņu uz riteņiem Maļars kopā ar draugu Aleksandru Laptevu būvējis veselu gadu. Ceļojumam viņus iedvesmojusi doma, ka "Krima tagad ir mūsu" un ka viņi pirmo reizi redzēs jūru.
"Es vēl no PSRS laikiem nesapratu, kā gan mūsu militārais lepnus varēja palikt Ukrainā, kur mūs nicina, un, kad parakstīja dokumentus, es, laikam, priecājos kā mazs bērns par "snikeru", lēkāju, priecājos un dziesmas dziedāju," savas emocijas par Krimas aneksiju raksturo Laptevs.
Braucienā vīriešiem nāksies pavadīt aptuveni 3000 stundu. Traktora braukšanas ātrums nepārsniedz 40 kilometrus stundā. Tomēr idejas autori ir gatavi visu pieciest, norādot, ka ceļojumi ir dārgi un ka traktors ir piemērotākais transportlīdzeklis Krievijas ceļiem.
"Ātrums nenozīmē spēku, bet traktors - tas ir spēks. Mēs varam kaut kur pa ciemiem izbraukt, saīsināt ceļu pāri brasliem, upītēm. Vispār ir neierobežota telpa, kur mēs varam braukt ar traktoru," stāsta Maļars.
Ceļojumā draugi plāno doties jau pēc mēneša, tomēr viņu plāniem šķēršļus var likt birokrātija - vēl jāreģistrē pašbūvētā piekabe. Tāpat nav izlemts, vai braukt ar prāmi pāri Kerčas šaurumam, vai pa sauszemi šķērsot Ukrainas teritoriju, un kādi juridiski šķēršļi vienā vai otrā maršrutā varētu rasties.
Krimas okupācija sākās, kad 2014. gada 27. februārī pussalas valdības ēkas un armijas objektus sāka pārņemt maskēti Krievijas karavīri.
16. martā notika Kremļa sarīkots starptautiski neatzīts referendums par pievienošanos Krievijai, ko atbalstījuši vairāk nekā 90% balsotāju. Referenduma rezultāti tiek apšaubīti, jo tā rīkošanas laikā iedzīvotāju skaits Krimā jau bija samazinājies, turklāt novērotāji ziņoja, ka vēlētāju aktivitāte lielākajā daļā Krimas bijusi niecīga, lai gan oficiāli izplatītie dati par to bija pretēji.
18. martā tika parakstīts līgums par pussalas nonākšanu Krievijas sastāvā. Aneksija tika noslēgtā 21. martā, kad Putins parakstīja likumu par Krimas pievienošanu Krievijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
