ANO Drošības padomes locekļus līdz asarām novedis sēdes laikā demonstrēts video ar martā notikuša, iespējams, hlora gāzes uzbrukuma sekām Sīrijas ziemeļrietumos, piektdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Ierakstā rādīts, kā ārsti pēc 16. martā notikuša uzbrukuma Idlibas provinces Sarminā izmisīgi cenšas atdzīvināt trīs mazgadīgus bērnus, viņu vecmāmiņu un vecākus.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere tikšanos raksturo kā "ļoti emocionālu" un žurnālistiem norādīja, ka, "ja arī [sēdē] tur bija kāda sausa acs, es to neredzēju", paužot pārliecību, ka vainīgie tiks sodīti.
"Daži no viņiem raudāja. Video redzētais un dzirdētais bija acīmredzami viņus ietekmējis. Daudzi no viņiem runāja ārpus diplomātiskās valodas rāmjiem un daudzi teica, ka tas ir briesmīgi un ka atbildīgie ir jāsauc pie atbildības," BBC pastāstīja Sīrijas Amerikas Medicīnas biedrības prezidents Zahers Sahlols, kurš piedalījās ANO sanāksmē.
ANO Drošības padomē darbojas rūdīti diplomāti, kuriem pastāvīgi jāreaģē uz dažādiem militāriem konfliktiem un traģēdijām.
Videokrātuvē "YouTube" ir atrodama arī virkne citu ierakstu ar 16. marta uzbrukuma sekām.
Sīrijas aktīvisti un ārsti ir liecinājuši, ka virs Sarminas ciema uzbrukuma dienā dzirdēti helikopteri, un uzbrukumā apsūdz valdības spēkus. Pēc tam atskanējis dobjš troksnis un izplatījies balinātāja aromāts. Drīz vien pie mediķiem vērsušies desmitiem cilvēku ar elpošanas traucējumiem.
Sīrijas valdība noliedz, ka būtu no helikopteriem metusi ar hloru pildītas mucu bumbas un ka būtu vainojama uzbrukumā. Tikmēr daudzi ANO Drošības padomes locekļi norāda, ka prezidenta Bašara al Asada valdības spēki ir vienīgā Sīrijas pilsoņu kara puse, kurai ir pieejami helikopteri. To rūkoņa dzirdēta gan Sarminā, gan citās vietās, kur ir aizdomas par ķīmiskajiem uzbrukumiem.
Sarminas uzbrukums notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Drošības padome pieņēma rezolūciju, kas nosoda toksisku vielu izmantošanu karadarbībā Sīrijā.
Krievija, kas ir tradicionālā Damaskas sabiedrotā ANO, vienmēr ir uzstājusi, ka ir par maz pierādījumu, lai uzbrukumos vainotu tikai Asada spēkus.
Sīrijas pilsoņu karš turpinās kopš 2011. gada pavasara. Tas sākās kā miermīlīgas demonstrācijas pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Nemierniekus, kas vēlas gāzt valdību, atbalsta Rietumi, savukārt Damaska var paļauties uz Maskavas atbalstu.
Tikmēr sarežģījumus un Rietumu bažas izraisa fakts, ka nemiernieku rindās lielu ietekmi ir guvuši radikālie islāmistu kaujinieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!