Krimas pievienošanas eiforija sāk zust – Krievijā briest neapmierinātība par neizmaksātām algām  (268)

Tālajos Austrumos noticis skolotāju streiks, centrālajā Krievijā strādāt atteikušies metalurģijas uzņēmuma strādnieki, Sanktpēterburgā instrumentus nolikuši autobūves rūpnīcas darbinieki, bet attālā Sibīrijas celtniecības objektā strādnieki uz savas kopmītnes jumta uzkrāsojuši lielu uzrakstu: "Dārgo Putin. Četrus mēnešus nav algas".

Neizmaksāto vai aizkavēto algu parāds 1. aprīlī Krievijā sasniedza 2,9 miljardus rubļu (aptuveni 52 miljonus eiro), liecina Krievijas Statistikas dienesta dati. Tas ir par 15% vairāk nekā pirms gada, tomēr eksperti norāda, ka arī tas pilnībā neatspoguļo to algas samazinājumu, ko strādnieki ir bijuši spiesti pieņemt ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Neapmierinātību ar neizmaksātajām algām kādu laiku apslāpēja nacionālā lepnuma uzplūdi par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas pagājušajā gadā un valsts mediju apgalvotais, ka grūtības ir cena, kas jāmaksā par Krievijas interešu aizsardzību, norāda laikraksts. Tikmēr streiki jebkurā gadījumā neguva plašu atspoguļojumu valsts medijos.

Taču tagad protesti, tai skaitā lieli Putinam adresēti uzraksti, ir jauns izaicinājums Krievijas valdībai, kura ekonomisko izaugsmi pēdējo 15 gadu laikā nodrošināja galvenokārt ar energoresursu tirdzniecību.

Šo 15 gadu laikā vairums vērā ņemamu pret Kremli vērstu protestu bija galvenokārt politiska rakstura. Pret tiem tika vērsti arī politiski mēri – aresti un stingrāki ierobežojumi mītiņu rīkošanai.

Taču strādnieku akcijām panīkušās Krievijas pilsētiņās ir finansiālas prasības, kurām valdībai diez vai izdosies atrast ātru ekonomisku risinājumu, kamēr vien turpināsies lejupslīde un naftas cenas būs zemas, norāda "The New York Times".

Aizbaikāla novada reģionālie laikraksti aprīlī ziņoja par skolotāju streiku šajā Ķīnas pierobežā – pirmo šāda veida pedagogu akciju Krievijā vairāku gadu laikā. Streiks noticis par spīti vietējās valdības mēģinājumiem pārliecināt skolotājus, ka tiem ir jāstrādā bez algas patriotisku iemeslu dēļ. Tas varētu norādīt uz Krimas aneksijas izraisītā nacionālā pacēluma izzušanu, secina laikraksts.

Urālu kalnos martā streikoja Kačkanarskas metalurģijas uzņēmuma darbinieki, bet netālajā Čeļabinskā strādniekiem vienu dienu nedēļā jādodas piespiedu atvaļinājumā.

Savukārt netālu no Igaunijas robežas streikoja "Ford" automašīnu montāžas rūpnīcas darbinieki, protestējot pret ražošanas apjomu samazināšanu, sarūkot Krievijas automašīnu tirgum.

Eksperti atzīst, ka ekonomiskās problēmas visvairāk ietekmē lauku apvidus un viena uzņēmuma pilsētas. Turklāt šādās pilsētiņās, kas izveidojušās ap vienu rūpnīcu, valsts algotie darbinieki veido lielu daļu no kopējā iedzīvotāju skaita.

Viens no ievērojamākajiem pēdējā laikā ir celtnieku protests Sibīrijā, jo tas skar prestižu objektu – jauno kosmosa centru "Vostočnij kosmodrom". Strādniekiem, kuri būvē raķešu angārus, algu izmaksa tika pārtraukta decembrī.

"Kopš decembra mēs neesam redzējuši ne kapeiku," telefonintervijā stāsta inženieris Antons Turiševs. Daži darbu pametuši, bet citi palikuši, cerot, ka algas drīzumā tiks izmaksātas.

Pavisam algas nav saņēmuši 1123 darbinieki. Lielākā daļa būvdarbu apstājusies ar 1. martu, bet objektā palikuši strādnieki, kas apsargā ekipējumu.

Uz kopmītnes jumta uzkrāsotais strādnieku vēstījums Putinam par četrus mēnešus neizmaksātajām algām tika pamanīts. Krievijas televīzija uzaicināja strādniekus pagājušajā ceturtdienā piedalīties "tiešās līnijas" preses konferencē un vērsties pie Putina.

Dažas stundas pirms šova ģenerāluzņēmējs aptuveni 70 objektā palikušajiem strādniekiem izmaksājis 80% no kavētās algas un lūdzis uzrakstu aizkrāsot. Strādnieki norādījuši, ka to darīs tikai tad, kad pilnībā tiks samaksāts visiem darbiniekiem.

Turiševs stāsta, ka kompromisam nolemts uzrakstu atjaunot – četru mēnešu nesaņemto algu aizvietot ar "trīs mēnešiem". Savukārt Putins tiešraides konferencē apsolīja, ka visiem tiks samaksāts pilnībā.