Eiropas Komisijas (EK) iebildumi pret "Gazprom" uzņēmējdarbības praksi Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgū ir signāls Kremlim, ka Krievijas gāzes koncernu vairs nevarēs lietot kā politiskās un ekonomiskās šantāžas ieroci, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Pēc viņas teiktā, šāds EK lēmums tika gaidīts un uz to tika cerēts. "Pirmkārt jau tādēļ, ka Lietuva iniciēja šādu sūdzību un lūgumu sākt izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz divus gadus. Tas, ko teica Lietuva, apstiprinājies. Mums bija taisnība, kad pieprasījām šādu izmeklēšanu," Grībauskaites teikto citē "Vz.lt".
"Domāju, ka šāds lēmums, turpmākā diskusiju gaita un tiesāšanās ar "Gazprom" nozīmē tikai vienu - tas ir signāls Kremlim, ka "Gazprom" vairs nevarēs lietot kā politiskās, enerģētiskās un ekonomiskās šantāžas ieroci. Tas ir svarīgs panākums," norādījusi Lietuvas prezidente, kas šobrīd uzturas Moldovā.
Kā ziņots, EK nosūtījusi koncernam "Gazprom" iebildumus, kuros pauž nostāju, ka tā uzņēmējdarbības prakse Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāma par dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumiem.
2011.gada janvārī Lietuva iesniedza Eiropas Komisijai sūdzību, kurā pieprasīja sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai "Gazprom" neizmanto ļaunprātīgi dominējošo stāvokli tirgū. Vēršoties pie EK, Lietuvas Enerģētikas ministrija aicināja pieprasīt, lai Krievijas gāzes koncerns īsteno "skaidru, godprātīgu un nediskriminējošu dabasgāzes piegādes politiku".
2012.gada septembrī Brisele sāka izmeklēšanu pret "Gazprom" saistībā ar ES konkurences noteikumu pārkāpumiem bloka dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
