Ja Francija nepiegādās Krievijai "Mistral " klases karakuģus, tā Maskavai atmaksās naudu, trešdien paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.
"Francija negrib piegādāt Krievijai letālo bruņojumu," ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko kopīgajā preses konferencē Elizejas pilī sacīja Olands. "Šodien mūsu mērķis drīzāk ir miera panākšana [Ukrainā] un cilvēku bojāejas novēršana."
Ja tiks pieņemts galīgais lēmums lauzt līgumu par karakuģu piegādi, Francija ir gatava Krievijai atmaksāt naudu.
"Ja tie netiks piegādāti, es nespēju iedomāties, kā tos var apmaksāt," norādīja prezidents. "Atkarībā no atšķirīgas notikumu gaitas būs vai nu maksājums, vai maksājuma atmaksa."
Olands vēl svētdien atzina, ka Francijas un Krievijas pārstāvju starpā notiek intensīvas sarunas, lai panāktu atrisinājumu Ukrainas konflikta dēļ iesaldētajam darījumam par divu Francijas "Mistral" klases karakuģu piegādāšanu Krievijai.
"Mēs intensīvi risinam sarunas, lai atrisinātu šo krīzi" saistībā ar 1,2 miljardu eiro vērto darījumu Francijas televīzijai sacīja prezidents.
Neraugoties uz pamieru, kaujas Ukrainā pilnībā nav izbeigušās, un Olands vairākkārt norādījis, ka situācija joprojām "nav tāda", lai piegādātu Krievijai karakuģus.
"Redzēsim, vai mēs par to runāsim piektdien," sacīja Olands, izsakoties par gaidāmo braucienu uz Armēniju, kur viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Putins ceturtdien paziņoja, ka Francijas atteikšanās piegādāt "Mistral" klases karakuģus neietekmēs Krievijas aizsardzības spējas.
"Protams, kuģu nepiegādāšana saskaņā ar spēkā esošu līgumu ir slikta zīme, bet no mūsu aizsardzības atbalsta viedokļa varu atklāti pateikt, ka tas nav svarīgi."
Francijai pirmais kuģis Krievijai bija jāpiegādā pagājušajā gadā, taču piegāde tika iesaldēta, reaģējot uz Krimas aneksiju un tās dēļ ieviestajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Maskavu.
"Mums tas nav kritiski," sacīja Putins, piebilstot, ka cer no Francijas saņemt atpakaļ naudu.
"Es paļaujos uz Franciju, ka tā atdos mūsu naudu. Mēs neprasīsim nekādas sodanaudas vai pārmērīgus maksājumus, bet visiem izdevumiem jābūt atlīdzinātiem," teica Krievijas prezidents.
"Protams, tas parāda, ka mūsu partneru uzticamība ir apšaubāma, un mēs ņemsim to vērā attiecībā uz sadarbību nākotnē," uzsvēra Putins.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
