Pievienojoties prokrieviskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, Krievijas uzņēmējs Bondo Dorovskihs domājis, ka cīnīsies ar fašistu ordām, kas apspiež vietējos iedzīvotājus, tomēr realitāte izrādījās citādāka, vēsta "Radio Brīvā Eiropa".
Tā vietā, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus, viņš nokļuvis Alčevskā, kur apkārtni kontrolējošie kaujinieki dienas aizvadījuši dzeršanā un laupīšanās.
"No rīta komandieris pieceļas un nostāda nemierniekus ierindā uz skaitīšanu, vakaros bija vēl viena pārskaitīšana. Pārējā laikā kaujinieki klaiņo pa Alčevsku laupot, zogot metāllūžņus, demontējot metāla vārtus un pārdodot tos, lai nopirktu alkoholu un cigaretes. Daži piedzeras un šauj cits uz citu," par kaujinieku gaitām stāsta Dorovskihs.
Viņš pievilts un dusmīgs nesen atgriezies no sava sešus mēnešus garā dienesta.
Kā daudzi citi brīvprātīgie viņš pie ieročiem nolēmis ķerties, skatoties Krievijas televīzijas pārraides, kurās Ukrainas spēki attēloti kā neonacistu bandīti, kas vajā un slepkavo krievu valodā runājošos iedzīvotājus.
"Manā prātā visu laiku bija "Rossija 24" ziņu sižeti par notikumiem Ukrainā. Mediji mani ietekmēja," viņš atzīst.
Ceļu pie kaujiniekiem viņš atradis caur rekrutēšanas biroju Maskavā, kur viņam iedots telefona numurs, uz kuru zvanīt ierodoties Rostovā pie Donas. Viņš pametis darbu, nopircis bruņuvesti un vienvirziena biļeti uz Rostovu.
Tur viņš saņēmis informāciju, kā atrast grupu, ar kuru kopā būs jādodas uz Ukrainu. Dorovskihs bijis apstulbis, kad atklājis, ka neviens neinteresējas par viņa militāro pieredzi un netiek pārbaudīta personība.
"Tur bija cilvēki, kuriem nebija vispār nekādu dokumentu," viņš norāda.
Jau drīz viņa aizdomas par nemiernieku kustības apšaubāmību apstiprinājis cits incidents.
"Pirmais, ko mēs redzējām, burtiski piecas minūtes pēc robežas šķērsošanas, bija konflikts starp diviem nemierniekiem. Es uzreiz sapratu, kur esmu ieradies, ka tam nav nekāda sakara ar armiju. Es biju vīlies jau pašā sākumā," stāsta brīvprātīgais.
Dorovskihs ieskaitīts bataljonā "Prizrak" ("Spoks") un nosūtīts uz Alčevsku. Nekāda apmācībā nav notikusi, bet nekavējoties izsniegti ieroči.
Vienību veidoja vietējie kaujinieki, brīvprātīgie no Krievijas, vairāki Krievijas armijas virsnieki un saujiņa rekrūšu no Spānijas, Itālijas un Francijas, atceras "Radio Brīvā Eiropa" sarunu biedrs.
Lielākajai daļai kaujinieku nav bijusi nekāda interese par politiku, tie pievienojušies tikai algas un materiālo labumu dēļ. Dorovkihs viņus raksturo kā "bandītus". Daži vietējie vienības kaujinieki bijuši notiesātie, kas tagad medī kādreizējos likumsargus.
Ieročus kaujinieki bieži pavērsuši arī cits pret citu. "Tur notika laupīšanas un slepkavības," piebilst vīrietis. Viņš arī apstiprina, ka nemierniekus ar ieročiem apgādā Krievija.
"Mums bija viss, mēs bijām pilnībā nodrošināti. Mums bija granātas, ložmetēji, granātmetēji un munīcija, pilnīgi viss. Mūsu rīcībā pat bija divas automašīnas," atklāj bijušais karotājs.
Viņš arī apliecina, ka Austrumukrainā redzētie tanki ir no Krievijas, pats redzējis, kā tos ieved no Rostovas reģiona.
"Viņi savāca brīvprātīgos, kuri armijā ir dienējuši bruņutehnikas vienībās. Viņus apmācīja mācību nometnē pie Rostovas. Tur izveidoja vienības, izsniedza ieročus. Šie tanki tika aiztransportēti līdz robežai un tālāk savā gaitā devās uz karstajiem punktiem," viņš apraksta.
Pēc dažām bezdarbības nedēļām Alčevskā Dorovkihs nonācis citā vienībā pie frontes līnijas Nikišinē. Tur redzētais vilšanos tikai pastiprinājis.
Kaujiniekiem nebija skaidru instrukciju, bet tanku radiostacijas nedarbojās, novedot pie haotiskām kaujām, norāda kungs. Tāpat nemiernieki izrādījuši šokējošu vardarbību pret ukraiņu karavīriem. Viņš stāsta par karavīru kliedzieniem, ko dzirdējis rācijā, kad kaujinieki aizdedzinājuši Ukrainas tankus, kuros joprojām iekšā bija palikuši karavīri.
"Man bija žēl to otrā pusē, kurus slaktēja. Un viņus nogalināja rīkļurāvēji, kuriem bija vienalga, pret ko viņi karo," viņš atzīst.
Dorovskihs apgalvo, ka nav vienīgais krievu brīvprātīgais, kura ilūzijas par Ukrainā notiekošo ir sagrautas – tādu esot daudz. Viņš pats par notiekošo esot apbēdināts tik ļoti, ka apsverot iespēju iestāties Ukrainas Nacionālajā gvardē, lai palīdzētu padzīt kaujiniekus.
Bet pagaidām viņš brīdina visus tos, kuri vēlas pievienoties separātistiem. "Neejiet uz turieni. Mums televīzijā stāsta, ka tas ir kā Otrajā pasaules karā, bet patiesībā tā ir tīra agresija. Tas nav karš, kura dēļ vērts riskēt ar pašu vērtīgāko," Dorovskihs aicina apdomāties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
