Erdogans: Krievijai jāpaskaidro, ko tā dara Ukrainā, pirms runāt par armēņu genocīdu  (79)

"Šī nav pirmā reize, kad Krievija lietoja vārdu "genocīds" šajā jautājumā. Es personīgi esmu apbēdināts, ka Putins spēra šādu soli. Ir acīmredzams, kas notiek Ukrainā un Krimā. Vispirms viņiem būtu jāpaskaidro šīs darbības, pirms saukt to [armēņu slaktiņu] par genocīdu," Erdogans paziņoja preses konferencē Ankarā.

Putins 24. aprīlī Erevānā piedalījās armēņu masu slaktiņu simtgadei veltītā piemiņas pasākumā.

"Krievijas pozīcija ir un paliek sekojoša: mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka cilvēku masu slepkavībām nav un nevar būt attaisnojuma. Krievija ir dalībniece un iniciatore veselai virknei starptautisko tiesību aktu, kas lika pamatu mūsdienu starptautiskajām krimināltiesībām, tai skaitā Konvencijai par genocīda nepieļaujamību," Erevānā paziņoja Putins.

Reaģējot uz Putina teikto, Turcijas Ārlietu ministrija jau 24. aprīlī izplatīja paziņojumu, ziņo "Radio Brīvā Eiropa". "Ņemot vērā masu slepkavības, izsūtīšanas…, ko Krievija pagājušā gadsimta laikā ir veikusi Kaukāzā, Centrālāzijā un Austrumeiropā, mēs domājam, ka [Krievijai] būtu jābūt tai, kas zina vislabāk, kas ir genocīds un kādas ir tā juridiskās pazīmes," teikts paziņojumā.

1915. gadā Osmaņu impērijā notikušos armēņu minoritātes slaktiņus un deportācijas, kurās dzīvības zaudēja līdz 1,5 miljoniem cilvēku, par genocīdu ir atzinušas vairāk nekā 20 valstis, tai skaitā Krievija.

Tikmēr Turcija uzstāj, ka slaktiņš nav bijis varasiestāžu īstenota apzināta politika un atsakās lietot vārdu "genocīds".

Krievija 2014. gada pavasarī okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kijeva un Rietumvalstis Maskavu apsūdz arī kaujinieku un ieroču sūtīšanā uz Austrumukrainu, izraisot un veicinot tur asiņaino konfliktu, kas izcēlās drīz pēc Krimas okupācijas.