Āfrikas valsts Burundi galvaspilsētas Bužumburas ielās jau trešo dienu turpinās asiņainas policijas un demonstrantu sadursmes, vietām uzceltas barikādes un dzirdami šāvieni, vēsta raidsabiedrība BBC.
Tikmēr policija bloķējusi studentus otrajā lielākajā pilsētā Gitegā, lai tie nevarētu pievienoties protestiem, stāsta vietējie iedzīvotāji.
Kopš 2005. gada lielākos protestus valstī izraisīja prezidenta Pjēra Nkurinziza paziņojums, ka viņš kandidēs trešajam prezidentūras termiņam, kas ir saniknojis opozīciju.
Kopš svētdienas sadursmēs gājuši bojā vismaz seši cilvēki, liecina Sarkanā Krusta dati. Valstī atslēgtas privāto radiostaciju telefonu līnijas, iespējams, lai novērstu ziņu par protestiem izplatīšanos, norāda BBC Burundi analītiķis Prims Ndikumagenge.
Valdošās partijas viceprezidents Džozefs Ntakirutimana kādu vietējo radiostaciju salīdzinājis ar Ruandas raidsabiedrību, kas tika apsūdzēta 1994. gada Ruandas genocīda kuršanā.
Pieaugot spriedzei pirms jūlijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, aprīlī Burundi ir pametuši vairāk nekā 24 000 cilvēku, informē ANO bēgļu aģentūra.
Vairums Burundi iedzīvotāju pieder hutu etniskajai grupai, bet minoritāte ir tutsi iedzīvotāji. Opozīcija uzskata, ka bijušajam hutu nemierniekam Pjēram Nkurinzizam, kurš pie varas nāca pēc pilsoņu kara beigām 2005. gadā, ir laiks pamest amatu.
Opozīcija arī norāda, ka valsts konstitūcija aizliedz prezidentam pretendēt uz vairāk nekā diviem termiņiem pēc kārtas. Tikmēr Nkurinzizas sabiedrotie apgalvo, ka viņa pirmais prezidentūras termiņš neskaitās, jo toreiz viņu iecēla parlaments, nevis ievēlēja tauta.
Pilsoņu karā starp pārsvarā minoritātes tutsi veidoto armiju un hutu nemiernieku grupām gāja bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
