8. maijā aprit 70 gadi kopš Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Tas bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un prasīja vismaz 70 miljonu cilvēku dzīvību. "Delfi" apkopo 1945. gada pavasara laikrakstu slejas un to vēstīto šajās dienās. Ārvalstu prese, 5. maijs.
Vācu spēki Rietumeiropā paraksta padošanos
Trīs ģenerāļi un divi admirāļi teltī Luneburgas tīrelī ar parakstiem 4. maijā apliecinājuši visu Ziemeļrietumu Vācijas, Nīderlandes un Dānijas spēku padošanos.
Kad [Apvienotās Karalistes armijas feldmaršals Bernards] Montgomerijs lasījis kapitulācijas noteikumus, nervozs vācu ģenerālis izvilcis cigareti. Montijs, kurš necieš smēķēšanu, raidījis asu skatienu un vācietis to tūlītēji novācis.
Vāciešu komandu vadīja admirālis Hans Georgs fon Frīdeburgs, kurš pirmoreiz parādījies 3. aprīlī, lai lūgtu Montgomeriju pieņemt trīs "Panzer" armiju padošanos, kuras tobrīd bēga no krieviem, lai nonāktu britu frontes pusē.
"Nē, noteikti nē," Montgomerijs teicis. Viņš fon Frīdeburgam ieteicis doties pie Karla Dēnica [Nacistiskās Vācijas vadītāja pēc Hitlera nāves] un pateikt, ka armijām, kuras karo ar krieviem, tiem arī jāpadodas. Attiecībā uz civiliedzīvotājiem jautājums tiks pārrunāts pēc padošanās.
Tad viņš parādījis karti ar aktuālo kauju situāciju. "Tas viņiem bija liels šoks," Montgomerijs saka. Viņš aizsūtījis vāciešus pusdienot uz citu telti un fon Frīdeburgs maltītes laikā bijis asarās.
Padošanās ir spēkā no nākamā rīta plkst. 8.00. Ieročus jānoliek vairāk nekā 500 000 vīriem. Viņi pievienosies tiem 500 000, kas jau saņemti gūstā pēdējo 24 stundu laikā.
Montgomerijs šovakar esot juties relaksēts un izdzēra glāzi šampānieša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!