Gumijlēkšanas instruktors Lauris Melkers, paraplāna pilots Kārlis Jaunpetrovičs un Lauma Kalēja, kura Nepālā strādā kā brīvprātīgā, katastrofas brīdī sestdien atradušies Pokharas pilsētā, aptuveni 100 kilometrus no zemestrīces epicentra.
Pašā pilsētā nekādi postījumi nav bijuši manāmi, tāpēc latvieši nav spējuši palikt mājās, zinot, ka netālu atrodas cilvēki, bez ēdiena, pajumtes un ģimenes locekļiem.
"Cietušo un mirušo skaits turpina augt, atrokot arvien vairāk būvju gruvešus. Nomaļākos ciematus glābēji vēl nav sasnieguši, baidoties no arvien notiekošajiem zemestrīces pēcgrūdieniem un lietavām, kuras izraisa zemes nogruvums, šķērsojot ceļus un takas uz ciematiem. Helikopteri uzņem tikai vissmagāk cietušos, turklāt palīdzība koncentrēta Katmandu un Langtanga (Everesta) reģionā," stāsta jaunie cilvēki.
Nevalstiskā organizācija "KarmaFlights.org" rīkoja palīdzības braucienu uz zemestrīces epicentru - Gorkhas reģionu, netālu no Saurapani ciemata. Apkārtnē ir izteikts reljefs, tādēļ infrastruktūra ir ļoti vāja, kas savukārt sarežģī piekļuvi ciematiem. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc pieejamā informācija medijos ir ļoti sadrumstalota un neprecīza. Izbraukšanas brīdī oficiāli bija zināms, ka vairāki desmiti ciematu, kas atrodas šī reģiona kalnos, ir pārvērsti gruvešos (80%-100% māju) un mirušo skaits tiek lēsts 30%-80%. Tikai dažos ciematos ir ieradies armijas helikopters, lai smagi ievainotos nogādātu uz slimnīcu, stāsta aktīvisti.
"Lauzti locekļi, asiņošana, kas nav arteriāla, netiek skaitīti kā smagas traumas," atklāj brīvprātīgie.
Sākotnēji uz epicentru aptuveni 30 palīgi cietušajiem devušies ar diviem apvidus auto un septiņām moto ekipāžām. Ceļš vairākos posmos bijis aizsprostots ar zemes
nogruvumiem, bet uz vietas esošā tehnika operatīvi tos likvidējusi.
"Veicām aptuveni 35 kilometrus no Gorkhas pilsētas uz ziemeļiem līdz vietai, kur tālāk vairs nebija iespējams nokļūt. Bijām pirmā organizētā palīdzības grupa, kas ieradās. Izveidojām bāzes nometni, ar mērķi būt par izejas punktu un rezervju uzņēmēju tālākām darbībām. Ieradāmies 28. aprīļa pusnaktī," stāsta Napālā strādājošie tautieši.
"Nākošās dienas rītā divas grupas devāmies augšā kalnos uz Tantan, Saurapani un citiem mazākiem ciematiem pa ceļam, līdzi nesot 25-30 kilogramu smagas mugursomas ar nojumēm, medikamentiem, siltām drēbēm un pārtiku. Paralēli nodrošinājām intensīvu informācijas apmaiņu ar bāzes nometni zemāk.
Mobilais datu savienojums deva unikālu iespēju plaši izplatīt informāciju par faktisko situāciju ciematos, par kuriem nebija praktiski nekādas informācijas. Tika informēta gan Nepālas armija, gan citi glābšanas dienesti, kuri tika iedrošināti palīdzēt. Pat armijas spēki bija nepārliecināti doties augšā, jo pēcgrūdienus vēl aizvien varēja sajust vairākas reizes dienā. Vietējie baidās nākt lejā, armija baidās iet augšā. Situāciju pasliktina lietus sezonas tuvums, kas rada papildus zemes nogruvumus un apgrūtina palīdzības piekļūšanu," aktīvisti raksturo situāciju.
Lai nodrošinātu palīdzību cietušajiem, piegādājot medikamentus, segas, teltis, apģērbu un pārtiku, "KarmaFlights.org" vāc ziedojumus. Ziedojumi tiek vākti šeit.
Savukārt sekot organizācijas aktivitātēm var šeit.
Vēstīts, ka Nepālu 25. aprīlī satricināja aptuveni 7,9 magnitūdas pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīces. Tās epicentrs atradās starp galvaspilsētu Katmandu un Pokharas pilsētu. Visvairāk bojāgājušo ir Katmandu, taču upuri ir arī Everestā, un kaimiņvalstīs – Indijā un Ķīnā.
Bojā gājuši vairāk nekā 6100 cilvēki, bet 12 000 ir ievainoti. Joprojām turpinās glābšanas un meklēšanas darbi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
