Vācijas prezidents Joahims Gauks pieļāvis iespēju, ka Berlīne tomēr varētu maksāt Grieķijai reparācijas par nacistu okupāciju Otrā pasaules kara laikā, ko Berlīne līdz šim kategoriski noraidījusi.
Intervijā, kas sestdien publicēta laikrakstā "Süddeutsche Zeitung", Gauks paudis sapratni par Atēnu prasībām izmaksāt kompensācijas par kara laikā nodarītajiem zaudējumiem un atzinis, ka Vācijai vajadzētu izvērtēt savu vēsturisko atbildību.
"Mēs neesam tikai cilvēki, kas dzīvo šajās dienās un laikmetā, bet arī to pēcteči, kas aiz sevis Otrā pasaules kara laikā atstāja postījumus Eiropā, tostarp Grieķijā, par ko līdz šim esam zinājuši apkaunojoši maz," norādījis prezidents.
"Tādai valstij kā mūsējā, kas apzinās vēsturi, būtu pareizi izsvērt, kādas varētu būt reparāciju iespējas," piebildis Gauks.
Lai gan Gauks Vācijā tiek ļoti respektēts, viņam nav reālas politiskās varas un viņš kā prezidents pamatā pilda vienīgi ceremoniālas funkcijas.
Pērn Gauks, apmeklējot Grieķiju, Vācijas vārdā lūdza piedošanu par nacistu okupācijas nodarītajām ciešanām.
Atēnas ir paziņojušas, ka Vācija par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem Grieķijai esot parādā 278,7 miljardus eiro, tostarp 10,3 miljardus par "aizdevumu", ko nacisti savulaik uzspieda Grieķijas nacionālajai bankai.
Berlīne šīs prasības nekavējoties noraidīja, un vicekanclers Zigmārs Gabriēls paziņoja, ka tās esot, "izsakoties atklāti, muļķīgas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
