'Foreign Affairs': Putins ir 'papīra tīģeris'  (166)

Lai gan Krievija atbalsta kaujiniekus Ukrainā, 2008. gadā iebruka Gruzijā, pārdod raķešu iekārtas Irānai un nesen draudēja ar kodoluzbrukumiem Dānijai un Lietuvai, patiesībā tā ir ierobežota vara, kas darbojas sistēmā, kura vairs nespēj atbalstīt liela mēroga uzbrukumus.

Krievijas pēdējā laika diplomātijas un militārās darbības atklāj "bezcerīgu vājumu", bet pievēršanās jaunas formas varas realizēšanas veidiem (slēptā karadarbība, kiberkarš, enerģētikas politika) demonstrē ierobežotas iespējas ietekmēt savus kaimiņus, norāda žurnāls. 

Krievijas iesaistīšanās konfliktā Ukrainā nav noritējusi tā, kā Putins to iecerējis. Maskava mēģināja nosmacēt Ukrainas ekonomiku, anulējot palīdzības programmu un gāzes līgumu, kas noslēgts ar gāzto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Tomēr Putina prognozes, ka Rietumi atteiksies palīdzēt jaunajam Ukrainas līderim Petro Porošenko, izrādījās maldīgas, uzsver medijs.

Rietumi Ukraina ir piedāvājuši finansiālo palīdzību un militāro apmācību, piešķirot Kijevai 15,7 miljardu eiro vērtas palīdzības un aizdevumu programmas, lai noturētu Ukrainas ekonomiku virs ūdens.

Papildu tam Krievijai iegrieza naftas cenu krišanās, atstājot Maskavai tik maz līdzekļu, lai tā pat sāktu apsvērt iespēju iepirkt vien ceturto daļu plānotā jauno kaujas lidaparātu PAK FA T-50 daudzuma.

"Apvienojumā ar Krievijas karavīru un brīvprātīgo līdz šim ierobežotajiem panākumiem Ukrainā, un faktu, ka valdībai jāpārvieto karavīri no Sibīrijas un jāspiež iesauktos karavīrus slēgt ilgtermiņa līgumus, lai tikai nodrošinātu pietiekamu karavīru skaitu pierobežā, pilna mēroga iebrukums Ukrainā kļūst mazticams pat tad, ja rubļa kurss atkoptos," raksta "Foreign Affairs".

Maskavas situāciju vēl sliktāku padara fakts, ka gāzesvadi caur Ukrainu, kas līdz 2014. gadam nodrošināja 80% Krievijas gāzes eksporta uz Eiropu, kara, Rietumu sankciju un alternatīvu gāzes piegādes maršrutu dēļ strādā ar aptuveni pusi jaudas. Iepriekš Maskava gāzes vadu izmantoja kā politisko instrumentu, lai saglabātu Kijevas lojalitāti.

30% Eiropas Savienībā (ES) importētās gāzes nāk no Krievijas. Valsts enerģētikas milzis "Gazprom", atkarībā no valstu politiskās nostājas, dažādām valstīm piedāvā dažādas dabasgāzes cenas.

Tā Bulgārijai un Čehijai gāze tiek pārdota dārgāk par ES vidējo cenu, daļēji tāpēc, ka tās eksportēja gāzi atpakaļ uz Ukrainu. Tikmēr Ungārijai un Slovākijai, kuru valdības ir paudušas atbalstu Putinam, gāzes cenas ir krietni zemākas par ES vidējo.

Taču tagad ES oficiāli apsūdz "Gazprom" ļaunprātīgā tirgus stāvokļa izmantošanā. Tas varētu nozīmēt katastrofu "Gazprom" ieņēmumiem un turpmāku kaitējumu Krievijas ekonomikai, paredz žurnāls.

Diez ko labāk neiet arī citās Krievijas ārpolitikas jomās. Laikā, kad ir cerības uz Irānas kodolvienošanās panākšanu, Krievija paziņoja, ka atsāk 2010. gadā starptautisko sankciju dēļ pārtraukto pretgaisa aizsardzības raķešu S-300 pārdošanas darījumu ar Teherānu.

Šis solis parāda vēl no PSRS laikiem esošo ASV un Maskavas sāncensību, taču tas ir "tukšs žests", uzskata "Foreign Affairs". Raķešu piegādes Irānai diez vai ietekmēs ASV ārpolitiku, jo ir maz ticams Rietumu uzbrukums Irānai laikā, kad kodolvienošanās ar Teherānu šķiet nenovēršama.

Krievija cenšas pretoties pieaugošajai ES ekonomiskajai varenībai, radot pati savu Eirāzijas Savienību. Taču tajā līdz šim ir tikai četras valstis – Krievija, Armēnija, Baltkrievija un Kazahstāna, kurās noteikta brīva preču, pakalpojumu un personu pārvietošanās. Tikmēr citas reģiona valstis lūkojas uz Rietumiem un paraksta līgumus ar ES.

Krievija tagad tiek uzskatīta par otru spēcīgāko valsti kiberuzbrukumu jomā pēc ASV. Tomēr Maskava ir parādījusi maz reālu sasniegumu, uzsver žurnāls. Lai gan Krievija sarīkoja kiberuzbrukumu Baltā nama, ASV Valsts departamenta un Pentagona datortīkliem, nekādu stratēģisku labumu Maskava no tiem nav guvusi, jo iegūt klasificētu informāciju tai nav izdevies.

2007. gadā noticis Krievija uzbrukums Igaunijas datortīkliem tikai pietuvināja Tallinu saviem NATO sabiedrotajiem. Tika izveidots NATO Kiberaizsardzības izcilības centrs.

Pirms 2008. gada kara Gruzijā notika Krievijas kiberuzbrukums Tbilisi valdības tīkliem un telekomunikāciju kompānijām. Tas radīja apjukumu un atstāja dažas valsts daļas bez elektrības, bet nenodarīja nekādu kaitējumu un nesasniedza nekādus stratēģiskus mērķus, norāda "Foreign Affairs". Kontroli pār Dienvidosetiju nodrošināja konvencionālā karadarbība.

Cik zināms līdz šim, Krievija pat nav mēģinājusi izvērst kiberkaru pret Ukrainu, piebilst žurnāls.

Rietumiem būtu jāturpina atbalstīt savi sabiedrotie un jāiegulda līdzekļi alternatīvos enerģijas avotos un kiberaizsardzībā – tas stabilizēs starptautisko sistēmu par spīti Krievijas agresīvajai darbībai, analizē medijs.

Tikmēr, veicinot konfrontāciju, Rietumi tikai parādīs paši savu vājumu: stratēģiski pretrunīgos mērķus, ierobežoto ieroču daudzumu (izņemot ASV), ievainojamību kiberdraudu priekšā, norāda "Foreign Affairs", atgādinot, ka Krievijas "rējieni ir ļaunāki par tās kodieniem".