Sīrijas otras lielākās pilsētās Alepo civiliedzīvotāji ik dienas cieš no "neiedomājamām zvērībām", teikts cilvēktiesību aizsardzības grupas "Amnesty International" ziņojumā, kurā kara noziegumos vainoti gan valdības spēki, gan nemiernieku grupas.
No 2014. gada janvāra līdz 2015. gada martam valdības spēku lidaparāti ar tā sauktajām mucu bumbām (ar sprāgstvielām, degvielu un metāla fragmentiem pildītas eļļas mucas, degvielas tvertnes vai gāzes baloni) bieži bombardējuši nemiernieku kontrolētos Alepo rajonus.
Par šo uzbrukumu mērķiem kļuvuši vismaz 14 publiskie tirgus plači, 12 transporta pieturvietas, 23 mošejas, 17 slimnīcas un medicīnas centri, trīs skolas.
"Es redzēju bērnus bez galvām, ķermeņu daļas visapkārt. Tādu es iedomājos elli," kāds vietējās fabrikas strādnieks aprakstīja 2014. gadā notikuša uzbrukuma sekas.
Vairums bojāgājušo astoņos uzbrukumos, kurus izmeklēja "Amnesty Internatonal", ir civiliedzīvotāji. Savukārt aktīvistu novērošanas grupas Vardarbības dokumentācijas centrs dati liecina, ka šajā laika periodā mucu bumbu uzbrukumos Alepo nogalināti vismaz 3124 civiliedzīvotāji un 35 nemiernieku kaujinieki.
Alepo pilsēta kopš kauju sākuma 2012. gadā ir sadalīta nemiernieku un valdības spēku kontrolētās teritorijās.
Liecības ļauj izteikt pieņēmumu, ka gaisa uzbrukumi bijuši "apzināti vērsti pret civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem", norāda "Amnesty International".
"Tik sistemātiski uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kas ir daļa no valdības politikas, kā tas izskatās esam Alepo, ir arī noziegums pret cilvēci," teikts ziņojumā.
Kara noziegumos organizācija apsūdz arī bruņotās opozīcijas grupas, kuras, lietojot tādus neprecīzus ieročus kā mīnmetējus un improvizētas raķetes (gāzes baloni – saukti par "elles lielgabaliem"), uzbrukumos 2014. gadā nogalinājušas vismaz 600 civiliedzīvotāju.
Tāpat fiksēti civiliedzīvotāju nolaupīšanas, spīdzināšanas un nelikumīgas ieslodzīšanas gadījumi, kuros vainojamas abas karojošās puses.
Plaši izplatītās zvērības cilvēku dzīvi Alepo ir padarījušas "arvien nepanesamāku", piespiežot daudzus turpināt eksistenci pazemē, teikts ziņojumā.
Kāds iedzīvotājs Alepo raksturo kā "elles apli". "Ielas ir slacītas ar asinīm. Nogalinātie cilvēki nav tie, kas karoja," viņš norāda.
"Amnesty Internatioanal" atgādina, ka vairāk nekā pirms gada ANO pieņēma rezolūciju, pieprasot izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus, sevišķi izceļot mucu bumbu uzbrukumus.
"Šodien starptautiskā sabiedrība bezjūtīgā vienaldzībā ir pagriezusi muguru Alepo civiliedzīvotājiem pieaugošās humānās traģēdijas priekšā," raksta "Amnesty International" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas direktors Filips Luters.
Sīrijas pilsoņu karš turpinās kopš 2011. gada pavasara. Tas sākās kā miermīlīgas demonstrācijas pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Nemierniekus, kas vēlas gāzt valdību, atbalsta Rietumi, savukārt Damaska var paļauties uz Maskavas atbalstu.
Tikmēr sarežģījumus un Rietumu bažas izraisa fakts, ka nemiernieku rindās lielu ietekmi ir guvuši radikālie islāmistu kaujinieki.
Vairāk nekā 200 000 cilvēku karā ir gājuši bojā, bet 11 miljoni pametušu savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
