Es nesaku, ka Krievija ir fašistiska valsts, taču vairākas pazīmes par to atgādina, Eiropas Parlamenta (EP) rīkotajā konferencē "Karš un miers. 1945 – 2015" skaidroja ievērojamais vēsturnieks, Jeilas universitātes profesors Timotijs Snaiders, kura grāmata "Asinszemes: Eiropa starp Hitleru un Staļinu" tiek uzskatīta par vienu no kvalitatīvākajām totalitāro režīmu kara noziegumu analīzēm.
"Es nesaku, ka Krievija ir fašistiska valsts, jo tā vienkārši tāda nav. Dažas no fašistu tradīcijām Krievijā gan ir redzamākas nekā citviet pasaulē - piemēram, grandiozās militārās parādes, viena līdera kults, naids pret homoseksualitāti un esošās starptautiskās kārtības noniecināšana," konferencē uzskaitīja Snaiders.
Viņš arī skaidroja, ka ne līdz galam skaidra ir Krievijas rīcība Molotova - Ribentropa pakta attaisnošanā, jo tā parāda Padomju Savienības un Hitlera Vācijas sadarbību un kopējo veikumu.
Tāpat vēsturnieks minēja, ka aizvien spilgtāk Krievijas ārpolitikā novērojama atbildības pārnešana uz kaimiņiem. Krievija, kā uzskata Snaiders, pati ignorē savu līdzatbildību par holokaustu, to pārvirzot uz kaimiņiem: igauņiem, lietuviešiem, latviešiem un ukraiņiem. Turklāt Krievija šīs atbildības pārnešanas aizsegā arī attaisno agresiju pret kaimiņu, piemēram, Ukrainu.
Domājot par otrā pasaules kara atceri un 9.maija pasākumiem, Snaiders aicināja atcerēties, ka Padomju Savienības devums nacisma sakāvē bijis ārkārtīgi ievērojams. "Vairāk nekā 80% no saviem zaudējumiem nacisti cieta tieši austrumu frontē," atgādināja vēsturnieks, piebilstot, ka pēc holokausta otrs lielākais nacistu kara noziegums bija vērsts pret Sarkanās armijas kareivjiem. "Koncentrācijas nometnēs tika nogalināti aptuveni trīs miljoni Padomju Savienības karavīru, šis fakts bieži tiek aizmirsts," atzīmēja Snaiders.
"Aptuveni miljons Padomju Savienības pilsoņu - lielākoties krievu tautības - gāja bojā Ļeņingradas aplenkuma laikā – šie zaudējumi kopā pārsniedz tos, kurus cieta rietumu sabiedrotie," lekcijā norādīja vēsturnieks.
"Tas, ka Sarkanajā laukumā notiek parāde, ir saprotami. Jautājums drīzāk ir, kāpēc visai Eiropai nav vienotas piemiņas vietas," retoriski vaicāja Snaiders, piebilstot, ka ir dabiski arī tas, ka eiropiešiem nav siltas sajūtas par Maskavā notiekošo parādi.
"Daži no kareivjiem, kas būs Maskavā, piedalījušies arī Krimas ieņemšanā, daži no žurnālistiem, kas parādi apmeklēs, to skaisti aprakstījuši. Tāpat parādē būs redzama ieroču sistēma, ar kuru Ukrainā tika notriekta "Malaysian Airlines" civilā lidmašīna," uzskaitīja vēsturnieks.
Kā ziņots, Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons noraidījuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu uz 9.maija svinībām Maskavā. Tomēr Merkele piekritusi nākamajā dienā piedalīties ziedu nolikšanā Maskavas kara memoriālā.
Putins uz 9.maija svinībām uzaicinājis daudzu valstu līderus, bet no Rietumiem, visticamāk, ieradīsies tikai daži.
Šogad apritēs 70 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
